Vairāku antīku automobiļu īpašnieks 8. Saeimas deputāts Valdis Ģīlis atzīst, ka agrāk viņa vaļasprieki bija vairāk individuāli, bet šis ir krietni ģimeniskāks. Ģīļu ģimenes lepnums ir 1962. gada izlaiduma “Volga”, kas nopirkta pirms dažiem gadiem.
Vairāku antīku automobiļu īpašnieks 8. Saeimas deputāts Valdis Ģīlis atzīst, ka agrāk viņa vaļasprieki bija vairāk individuāli, bet šis ir krietni ģimeniskāks. Ģīļu ģimenes lepnums ir 1962. gada izlaiduma “Volga”, kas nopirkta pirms dažiem gadiem.
— Šajā nodarbē mani iesaistīja Gastons Neimanis. Viņš tik aizrautīgi par to stāstīja un demonstrēja, ka arī es vēlējos pamēģināt. Tas viss man bija pilnīgi jauns, daudz ko nācās apgūt praktiski. Šo seno “Volgu” atjaunoju gadu. Profesionāļi var palīdzēt lielās lietās, bet visi sīkumi jāpaveic pašam. Meistars manā automašīnā noteikti atradīs “vājās” vietas, bet kopumā ar darbu esmu apmierināts, — stāsta Valdis Ģīlis.
Viņam pieder arī jaunāka izlaiduma automašīna GAZ—24. Tā restaurēta tieši pasākumam Koknesē, un darbs ildzis mēnesi.
Arī Valdim Ģīlim jautāju, cik dārga viņam šķiet šī nodarbošanās?
— Ja cilvēks šodien izdomā pirkt vienalga kādu automašīnu, arī tas ir dārgi. Antīkas automašīnas atjaunošanā, protams, jāiegulda līdzekļi, bet tas notiek pakāpeniski. Katrā ziņā ģimene bez dienišķās sviestmaizes nepaliek, — uzskata autofans.
Lai savas automašīnas sakārtotu, to īpašnieki regulāri tiekas un apmainās detaļām. Slavens ir Ikšķiles tirgus, kur varot atrast pat unikālas lietas. Piemēram, kāds vīrietis atnesis pārdot automašīnas priekšējo lukturi, kādus neražo jau vairākus gadu desmitus, turklāt vēl oriģināliesaiņojumā. Tas, kas vienam šķiet nevajadzīgs, kādam ir liela vērtība. Šādi meklējot, pārsteigumu netrūkst, un veidojas arī jauni kontakti ar cilvēkiem, kuri sniedz noderīgu informāciju.
Vai pašu īpašnieku pārņem lepnums, stāvot blakus savam “autiņam”? Valdis Ģīlis teic, ka tas ir tāpat kā ar bērniem — saviem vecākiem viņi ir paši labākie. Protams, automašīnas atjaunošanā pieļautas kļūdas, kuras nākamajā reizē noteikti vairs neatkārtotu, bet kopumā rezultāts esot labs.
— Šī noteikti nekad nebūs mana pamatnodarbošanās, bet pie paveiktā apstāties nedomāju. Man ir arī vecā izlaiduma moskvičs, ko tautā dēvēja par “Kārlīti”. Tomēr, ja ieraudzīšu vēl kādu sapņu auto, meklēšu arī to. Šķirties no kādas automašīnas pagaidām neplānoju, jo pārdot ir visvienkāršāk, — saka Valdis Ģīlis.
Tāpat kā citi, arī Ģīļa kungs ar savām antīkajām automašīnām ziemā nebrauc, jo žēl ieguldītā darba. Ar sāli nokaisītie ceļi tehniku ātri vien var sabojāt. Vasarā gan ar “Volgu” izbraucot kādu reižu desmit. Viņš uzskata — ja gada laikā nobraukts 3000 kilometru, tas ir labi.
