Ar ģimenes ārsta norīkojumu devos uz Aizkraukles poliklīnikas laboratoriju, lai nodotu asins analīzes no vēnas. Pie laboratorijas durvīm rindā pavadot pusotru stundu, radās pārdomas par mūsu valsts veselības aprūpes sistēmu kopumā, par Aizkraukles medicīnas centra darba plānošanu un personāla attieksmi.
Ģimenes ārsts nosūtījumā norādījis, ka varu analīzes nodot otrdienās, ceturtdienās un piektdienās no pulksten 8 līdz 13. Otrdienas rītā pulksten 8.30 biju poliklīnikā, pirms manis rindā priekšā jau bija seši cilvēki. Rindas kustība bija gausa, vēl gausāka tā kļuva pēc pulksten 9, kad uz laboratoriju sāka nākt pacienti, kuriem analīzes jānodod “darba komisijai”. Uzzināju, ka šīm analīzēm asinis ņem no pirksta, tāpēc arī visus aptuveni 15 “darba komisijas” pacientus, kuri pusotras stundas laikā ieradās, apkalpoja bez rindas. Brīdī, kad laboratorijas darbiniece sauca nākamo, “kuram no vēnas”, piecēlās man blakus sēdošā sieviete (atnākusi viena no pēdējām) un devās uz kabinetu. Uz manu jautājumu, kāpēc bez rindas, viņa atbildēja, ka esot grūtniece. Pusstundu jānosēž rindā, lai atcerētos, ka ir grūtniece! Informācijas stendā iepretim laboratorijas durvīm ir izvietota dažāda informācija par laboratorijas darbu, tostarp nosauktas grupas, kuras apkalpo bez rindas, viena no tām — grūtnieces pēdējā trimestrī. Turklāt, lai apkalpotu bez rindas, norādīts, ka šiem pacientiem jāpiesakās kabinetā, nevis jāsēž kopīgajā rindā. Jāpiebilst, ka grūtniece vizuāli noteikti neizskatījās pēc grūtnieces pēdējā trimestrī. Ja jau paši izveido kaut kādu kārtību, kā organizēt savu darbu, domāju, tā jāievēro. Citādi — kāda tam jēga?
Ar to vēl nepienāca rindai beigas — izrādījās, vienam vīrietim no rindā sēdošajiem ir “pazīšanās” laboratorijā, un laboratorijas darbiniece ar visiem nepieciešamajiem piederumiem pēc uzaicinājuma devās uz citu telpu (turp, kur arī mēs, parastie mirstīgie, kādreiz nodevām analīzes) un nesteidzīgi procedūru veica tur. Par to pārliecinājos, jo pēc procedūras visu rindā sēdošo klātbūtnē deva norādījumus, kas tagad jādara un kad būs rezultāti. Es savukārt tiku laboratorijā kopā ar vienu no “darba komisijas” pacientiem, tas taču nekas, ka pilnīgi sveša cilvēka klātbūtnē jānoliek urīna analīzes, jāapspriež, kādas man analīzes nozīmētas, un cik par tām jāmaksā.
Vai tiešām nav iespējas organizēt darbu tā, lai otrdienu rītos laboratorijā spētu raiti apkalpot cilvēkus, kuri nāk nodot asins analīzes “darba komisijai”, nekavējot rindu? Vai arī tam nav resursu? Vai tik grūti ievērot norādes, ko paši izdomā, pieliek pie stenda un neievēro? Kā ar personas datu aizsardzību brīdī, kad sēžam divatā kabinetā? Un vai iet uz citu telpu, lai pacientam bez rindas noņemtu asinis analīzēm, ir laba prakse?
Reizēm liekas, ka vaina nav sistēmā, bet cilvēkos, kas jau ir sistēma. It kā sīkumi, bet rīts sabojāts, darbs nokavēts un iespaids par laboratorijas darbu — negatīvs.
