“Bībelē ir teikts, ka bērni ir Dieva dāvana, Dieva žēlastība,” atgādina pediatre un neonatoloģe Dace Dzene, piebilstot, ka varbūt kā ārste nemaz nedrīkstot tā teikt.
“Bībelē ir teikts, ka bērni ir Dieva dāvana, Dieva žēlastība,” atgādina pediatre un neonatoloģe Dace Dzene, piebilstot, ka varbūt kā ārste nemaz nedrīkstot tā teikt. Viņas dēls un vedekla pēc bērna tiekušies trīs gadus. Pārjautājot, vai drīkst viņu ģimeni rakstā pieminēt, abi piekrita. “Tas ir Dieva brīnums un noteikti jāpiemin,” sacīja ārstes Dzenes vedekla Evita.
Paļaujies uz Dievu
“Jo vairāk bērniņu gribēja, jo lielākas problēmas. Lietoja dažādus medikamentus, dārgas hormonu zāles, nopietni ārstējās, vedekliņa ļoti gribēja mazuli un pārdzīvoja. Sāka pat domāt par mākslīgo apaugļošanu. Es teicu — ja nav žēl naudas, varat to darīt. Es paļāvos uz Dievu, jo man bija tāds apsolījums — bērns būs, turklāt dēls,” apliecina Dace Dzene. Ārsti baidījušies kaut ko viņiem solīt, jo Evitai atklātas lupus šūnas — sarkanā vilkēde ir sistēmas saslimšana, kad grūtniecība gandrīz nav iespējama.
Dēls ar vedeklu ir kristieši un vienu brīdi atstāja visu Dieva ziņā. Vedekla teikusi: “Atmetu ar roku, kā būs, tā būs. Lai Dievs dara.” Un Dievs ģimeni svētījis ar dēlu. Pirmdzimtais nosaukts par Danielu, kas tulkojumā nozīmē “Dieva dāvana”. Lai arī piedzimis priekšlaikus, tagad — gada un divu mēnešu vecumā — Daniels attīstībā savus vienaudžus jau panācis.
Ticība grūtnieces kleitai
No savas ārstes prakses Dace Dzene atceras kādu sievieti, kura ļoti vēlējusies adoptēt bērniņu, arvien jautājusi, vai bērnu nodaļā kāds nav atstāts. Lai arī kopdzīve bijusi veiksmīga, viņai ar vīru bērni ilgi nav “pieteikušies”. “Pienāca laiks, un Dievs svētīja gan ar skaistu meitu, gan vēlāk ar dēlu. Brīžiem domāju — nez” kā būtu, ja toreiz kādu būtu adoptējuši?”
Ārste spriež, ka problēmu var vērtēt gan no garīgā, gan no psiholoģiskā viedokļa. “Svarīgi, kādu iemeslu dēļ pāris vai sieviete bērnu vēlas. Iespējams, bērns “nenāk”, jo iemesls nav īstais. Nereti ar saviem jautājumiem tracina radi — nu, kad jums būs bērns, kāpēc jums vēl nav? Varbūt sieviete ar bērna palīdzību vēlas pašapliecināties — bērns nav instruments problēmu risināšanai. Lielāka nozīme ir ticībai, nevis prāta aprēķiniem. Ticība ir stipra paļaušanās uz neredzamām lietām.”
Ginekoloģe Rasma Vītola piekrīt, ka “nevajag tik daudz ar smadzenēm, garozu vajag atslēgt, jo baudas un bērnu radīšana ir saistīta ar zemgarozu”. Smadzeņu garoza — tā ir prāta, cilvēka racionālo apsvērumu sfēra, bet zemgarozas pārziņā ir zemapziņas, dabas procesi. Jo dabiskāk cilvēks raugās uz pasauli un mazāk cenšas to ietekmēt un kontrolēt, jo mazāk problēmu ar bērna ieņemšanu.
Vai klimakss?
Ārste atceras, kā viena sieviete ilgi centusies palikt grūta, bet nesekmīgi. Gatavojusies jau doties izdienas pensijā, vairāk pievērsusies darba lietām. Bijuši jau 46 gadi, kad “pazudušas” mēnešreizes. Visi domājuši, ka sācies klimakss, bet izrādījies — grūtniecība. Kad ārsti piedāvājuši to pārtraukt ievērojamā vecuma dēļ, sieviete kategoriski atteikusies. “Visu mūžu esmu ārstējusies, lai man bērns būtu, tagad būs, ar ko pensijā noņemties,” ārste pārstāsta sievietes toreiz teikto.
Ārstu vidū savulaik bija populārs stāsts par dvīņiem, kuriem dzimšanas diena bijusi gandrīz ar gada starplaiku. Vienkārši sieviete adoptējusi zīdaini, bet drīz pēc tam pati palikusi stāvoklī. Vienkāršākai papīru būšanai abi noformēti kā dvīņi.
“Garozas atslēgšanai”, nevis mistisku spēku pamodināšanai, ir domāts arī sens ticējums, ka sievietei, kura netiek pie bērna, vajag pastaigāt grūtnieces kleitā.
***
* Bērni ir dzīves turpinājums. Koncentrācija uz dzīvi un vēlmēm, agresija var novest pie neauglības. Tā ir greizsirdības tēma, aizvainojums uz tuviniekiem, nevēlēšanās dzīvot, kad norisinās vēlmju sabrukums vai mīļotā cilvēka nodevība. Jo vairāk mēs baidāmies par savu dzīvi, jo vairāk sapņojam par laimīgu nākotni, jo sāpīgāk uztveram dzīves radītos triecienus, mūsu vēlmju sabrukumu, jo mazāk esam iemācījušies piedot tuvajiem cilvēkiem, jo mazākas izredzes tikt pie bērniem.
* Tas, kurš steidzas, grib ātrāk apmierināt savu vēlmi – viņš dzen laiku, un tā jau ir agresija pret laiku. Vēlme kļūst par mērķi. Sākas drudžaina dzīšanās no vienas vēlmes pie citas. Cilvēks kļūst greizsirdīgāks un viegli aizvainojams. Viņam, piemēram, negaidīti atklāj neauglību. Bet viņa vienīgais trūkums ir tas, ka viņš vienmēr steidzas.
* Tā kā bērns rodas ne vēlmju labad, bet no mīlestības, sievietei jābūt paradumam atdot mīlestību un enerģiju, lai bērns parādītos šajā pasaulē. Greizsirdība, apvainošanās, aizraušanās ar seksuālām vēlmēm, pārēšanās palielina patērnieciskumu un atņem enerģiju, kas nepieciešama bērnu radīšanai.
* Jo augstāks sievietes intelekta līmenis, jo spēcīgāka viņas griba, stiprāks raksturs, jo mazākas viņas iespējas tikt pie veseliem bērniem. Tādas sievietes nemāk piedot, nemāk tikt galā ar sajūtu, ka viņas ir pārākas par vīriešiem, un mīlestību saglabāt ir grūtāk.
(No S. Lazareva “Karmas diagnostikas”, publicēts pēc tulkojuma www.calis.lv)
