Kā rakstīts mūsdienu mācību grāmatās pieaugušajiem — kopiena ir cilvēku grupa, kuru vieno kopīgs ģeogrāfiskais novietojums, sociāla identitāte vai līdzīgi rīcības motīvi.
Kā rakstīts mūsdienu mācību grāmatās pieaugušajiem — kopiena ir cilvēku grupa, kuru vieno kopīgs ģeogrāfiskais novietojums, sociāla identitāte vai līdzīgi rīcības motīvi. Citiem vārdiem sakot, par kopienu var saukt gan cilvēku grupu, kura dzīvo vienā pilsētā vai pagastā, vai valstī, gan cilvēkus, kuri apvienojas kopīga mērķa vārdā.
Savukārt kopienu iniciatīva ir visas labās idejas, kuras rodas cilvēku prātos un tiek īstenotas, un tās visas apvieno kopīgs mērķis — padarīt konkrētās kopienas dzīvi labāku.
Kopienu iniciatīvas var būt gan lielas, gan mazas. Tā var būt draugu kopa, kam rūp kāda pagasta mazās upītes liktenis — viņi rīko talkas, lai attīrītu upīti no gružiem, pēta upītes vēsturi, pārliecina iedzīvotājus, ka mest atkritumus upītē nevajag.
Tā var būt biedrība, kurā apvienojušies cilvēki ar kopīgu bēdu — piemēram, Neredzīgo biedrība Liepājā. Biedrība apvieno cilvēkus, kuri ir vājredzīgi vai pavisam neredzīgi.
Ir ļaudis, kuri, saskaroties ar dzīves nedienām, nokar rokas, citi nepadodas un cīnās, pie tam ne tikai par sevi, bet arī par citiem līdzcilvēkiem, kuriem ir līdzīga problēma. Liepājas neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis pieder pie otrajiem.
Viņam bija ideja un stipra griba izveidot centru vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, spēja izveidot spēcīgu komandu, māka motivēt cilvēkus iesaistīties centra darbībā un neatlaidība panākt gan pašvaldības, gan vietējo uzņēmēju, gan dažādu fondu, tajā skaitā Nīderlandes Sadarbības fonda Centrālajai un Austrumeiropai (NSF), atbalstu.
Patlaban centrs ir izveidots, tajā vājredzīgie un neredzīgie var apgūt Braila rakstu, pašaprūpes un mājturības iemaņas, datorprasmi, angļu valodu, darboties dažādos pulciņos, salabot sadzīves tehniku, tikties ar mācītāju.
Taču apvienoties un darīt labas lietas var ne tikai cilvēki, kuriem ir kopīga bēda, apvienoties var arī cilvēki, kuriem ir kopīgs prieks. Piemēram, Limbažu rajona Braslavas pagasta Vilzenē kultūras namā darbojās ļoti aktīvi ļaudis — viņi zīmēja, gleznoja, dziedāja un darīja vēl citas aizraujošas lietas. Diemžēl pats kultūras nams pamazām sabruka.
Par laimi Vilzenei un vilzeniešiem kultūras nama vadītāja Ligita Jenča ir cilvēks, kurš patiesi “deg” par savu lietu. Iesaistoties Lauku sieviešu apvienībā, viņa redzēja, kā citos pagastos īsteno daudzas lieliskas idejas.
Ligitai Jenčai radās ideja izveidot Kultūras, informācijas un estētikas centru. Viņa spēja aizraut gan ciema ļaudis, gan atbalstītājus, gan vietējos uzņēmējus, gan NSF.
Kā Ligitu Jenču raksturoja viens no ciematniekiem, viņa ir kā “garainis, kas veicina vārīšanos”.
Tagad Vilzenes kultūras nams ir ieguvis jaunu izskatu, un aktivitātes tajā plešas plašumā.
Kādā citā pagastā — Alūksnes rajona Virešos — organizācijas “Fantāzija” izveidotais centrs ir viena no retajām vietām pagastā, kur cilvēki var satikties gan lai mācītos, gan radoši izpaustos, gan vienkārši baudītu kopābūšanas prieku.
Sākotnēji “Fantāzija” bija pavisam neliela organizācija, atbalsta lūgšana NSF bija pirmais tās lielais izaicinājums. Tagad organizācijai jau ir vērā ņemama pieredze gan finanšu, gan cita atbalsta piesaistē, tā lolo ideju izveidot sociālo centru, kurā būtu iespēja saņemt gan morālu, gan praktisku atbalstu, piemēram, izmazgāt veļu veļasmašīnā vai nomazgāties dušā.
Ja ideja ir laba, tā piesaista arvien vairāk un vairāk atbalstītāju, jo sniedz cilvēkam vienu no vērtīgākajām lietām pasaulē — pārliecību un pieredzi, ka dzīvi iespējams mainīt uz labu un ka apvienojoties kopīga mērķa labā var īstenot pat šķietami pārdrošus sapņus.
Kā jau visos laikos un jomās arī šajā ļoti nozīmīgi ir cilvēki — gan līderis, kurš spēj ideju virzīt, gan komanda, kas šo ideju izprot, atbalsta un spēj īstenot.
Gan līderim, gan komandai jābūt spēcīgai iekšējai motivācijai mainīt lietu kārtību, ietekmēt notikumus un soli pa solim uzlabot situāciju, pārvērst negatīvo pozitīvajā. Ja ir gan skaidra vīzija, gan precīza taktika, kā šo vīziju iedzīvināt, gudrs līderis un spēcīga komanda, tad pārmaiņas, lai arī reizēm lēni, bet vienmēr notiek.
Tādā gadījumā, ja arī kāda labvēļa piešķirtais finansējums ir beidzies, izveidotais centrs (biedrība vai klubs) turpina pastāvēt un strādāt.
Pieņemsim, ka mums ir ideja, ir spēcīgi un aizrautīgi cilvēki — ļoti labi. Taču nav itin nekāda atbalsta no vietējās varas, no valsts, drīzāk pat otrādi. Cik ilgi šādā gadījumā mūsu nenoliedzami lieliskā ideja būs dzīvotspējīga? Kādā brīdī pat visdedzīgākais cilvēks var nogurt, ja sajūta ir līdzīga, kā cīnoties pret straumi.
Tieši tāpēc ļoti nozīmīgs ir vietējās pašvaldības atbalsts — gan finansējot organizācijas telpu uzturēšanu, gan sniedzot cita veida atbalstu.
