Maija “Staburagā” bija publicēts sunākstietes Laimas Jaškovas un pagasta padomes priekšsēdētājas Ināras Vītolas viedoklis “Katrai sava taisnība”. Saistībā ar to saņēmām pagasta sporta organizatores V. Liepiņas pārdomas.
Maija “Staburagā” bija publicēts sunākstietes Laimas Jaškovas un pagasta padomes priekšsēdētājas Ināras Vītolas viedoklis “Katrai sava taisnība”. Saistībā ar to saņēmām pagasta sporta organizatores V. Liepiņas pārdomas.
— Katram sava taisnība, bet kāda ir patiesība? Kas patiesībā slēpjas aiz šīs cīņas ar “vējdzirnavām”? Apkārtējiem Laimas Jaškovas cīņa ar “vējdzirnavām” šķiet savu neatrisināto problēmu transformācija uz līdzcilvēkiem.
Neviena aktivitāte pagasta robežās un ārpus tām nepaiet bez Laimas kundzes cīņas par taisnību. Jāizsaka tikai nožēla, ka cilvēks atnāk uz pasākumu jau negatīvi noskaņots. Ar savām negācijām un cīņu par taisnību, kas nereti ir personīgi apvainojumi, bojājot noskaņojumu un prieku par notiekošo. Objektīva kritika nevienu neaptraipa, neaizvaino un personīgi neaizskar, bet gan ceļ un palīdz. Taču skaudība iemin dubļos pat viskrietnākos nodomus.
Vai nevarētu reizēm saskatīt un novērtēt arī labo? Pagasta padome ir ieguldījusi lielus līdzekļus sporta centra renovācijā un jauna sporta inventāra iegādē. Kāpēc mēs nevaram pieņemt to kā balvu mums visiem, jo tas viss ir bez maksas. Kāpēc, atnākot uz sacensībām, daļai dalībnieku svarīgākais ir tikai balvas, bet nevis aktīvi, veselīgi un lietderīgi pavadīt laiku ģimenes un draugu lokā? Kāpēc vieglāk nopelt, nevis pateikties? Vai tā kļūst par tautas slimību?
Kādu piemēru mēs rādām saviem bērniem?
Aizdomāsimies, kas ir mūsu dvēseļu krātuvēs un ko mēs izdodam pasaulē.
