Aizvadītajā nedēļā visvairāk satrauca piena iepirkuma cenas samazinājums, tagad tā ir par 30% zemāka.
Aizvadītajā nedēļā visvairāk satrauca piena iepirkuma cenas samazinājums, tagad tā ir par 30% zemāka. Esam “atsviesti” atpakaļ pagātnē par aptuveni gadu. Lielie kungi saka, ka nevajag nodarboties ar biznesu, kas dod zaudējumus. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze iesaka pārorientēties uz graudkopību.
Paugurainā reljefa dēļ neko citu Vietalvā nevar iesākt — jaunie zemnieki, kas sēj graudaugus, strādā ar mīnusiem. Ja nebūtu Eiropas piemaksas par zemi, jau sen būtu izputējuši. Te taču ir tikai māli un kalni, kādu ražu te var ievākt! Rozes kungs paziņojis, ka piena lopkopībai Latvijā nav perspektīvas, vajag pārorientēties uz graudaugiem un uz rapsi. Lai cienījamais ministrs atbrauc un paskatās, vai Vietalvas mālainie kalni var konkurēt ar Zemgales līdzenumiem! Vietalvu gan pieskaita Zemgalei…
Pirmie “aizgājēji” bija cukurbiešu audzētāji, cukura nozari upurēja uz Eiropas Savienības altāra, nākamie būs lopkopji un tad graudaudzētāji. Eiropai Latvijā ražotais piens nav vajadzīgs. Mums iepirkuma cenas ir vienas no mazākajām Eiropā, bet veikalos piens ir viens no dārgākajiem visā Eiropas Savienībā. Piens vēl vairāk sadārdzinājās no 1. aprīļa, kad teorētiski cenu vajadzēja samazināt. Cenas pieaugumu skaidro ar to, ka palielinājusies maksa par elektrību.
Mūsu kooperatīvs “Bites” apkalpo mazās saimniecības, arī tādas, kurās ir viena, divas govis. Braucam pie katras tantiņas pēc 10 — 20 litriem piena. Lielākās saimniecības, kas pārdod ap 200 litru, mums ir septiņas. Vācot pienu, iznāk nobraukt vairāk kā simts kilometru, pienu nogādājam Aizkrauklē, kur pārstrādei to savāc Rīgas piena kombināts (RPK). Tagad RPK par vienu litru piena mums maksās 17,5 santīmus, un cik no šīs summas varam maksāt zemniekam? Jaunajā līgumā ar RPK ir noteikums — ja piens neatbildīs prasītajai kvalitātei, iepirkuma cenu samazinās pat līdz 50 procentiem. Iznāk, ka var maksāt arī deviņus santīmus! Tie, kuriem nav pensijas, saka, ka piena nauda nepieciešama, lai samaksātu par elektrību. Maizītei no šīs naudas neiznāk. Saimniecību skaits, kuras nodarbojas ar lopkopību, samazinās, mūsu apkaimē 10 saimniecību likvidētas. Sešas saimniecības jau ir atteikušās pārdot pienu mūsu kooperatīvam. Pienam, ko piegādājam RPK, tauku saturs ir vairāk kā 4%, bet veikalos nopērkamajam 2 — 2,5%. Varam secināt, ka no viena litra piena saražo vismaz divus, pat trīs litrus. Un veikalā to varam nopirkt par 70 santīmiem litrā, tas nav normāli.
Gribējām iegādāties jaunu piena mašīnu ar nerūsējošā tērauda cisternu, taču tagad tas nebūs iespējams. Ir taču arī citi izdevumi — autovadītājiem jāmaksā algas, jāsamaksā nodokļi.
Braucam arī piecus kilometrus pēc 10 litriem piena tikai tāpēc, ka lauciniekiem bieži nav ne pensijas, ne darba. Cilvēks praktiski ir bez ienākumiem. 50 — 60 gadu vecumā nevienam darba devējam vairs neesi vajadzīgs. Visgrūtāk, manuprāt, laukos ir tieši šāda vecuma cilvēkiem — ja nav darba un ienākumi ir neregulāri. Pensionāriem vismaz ir pensijas. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze izteica viedokli, ka gadījumā, ja savāks pietiekamu parakstu skaitu un īstenos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, sagrūs esošā pensiju sistēma. Es gan domāju, ka parakstīties jāiet, jo cilvēkiem vairs nav, kur atkāpties. Esam iedzīti stūrī, un, cerot uz pozitīvu rezultātu, kaut kas ir jāmaina . Tiem, kuri strādājuši un pensijā aizgājuši pirms 1995. gada, pensija ir ap 130 latu. Vai tad par tādu summu var izdzīvot? Varbūt Rīgā situācija nav tik bezcerīga kā laukos. Jaunie no laukiem aiziet projām, viensētas paliek tukšas. Un ko gan jaunieši te iesāktu? Darba laukos nav. Daudzi dodas meklēt darbu Aizkrauklē, taču mūsu rajona centrā arī neiet spoži, nupat “Nelss” atlaidis gandrīz simts strādnieku. Pasts samazina darbinieku skaitu. Cukura un kafijas rūpniecība apstājusies. Vai beigās mums visiem nevajadzēs doties uz Īriju un Angliju naudiņu pelnīt? Jāpārdod “Lattelecom”, vēl varētu “uzsist gaisā” “Latvenergo”, tad būs miers, viss pārdots un nauda sadalīta.
Naudas dalīšanā un tērēšanā valdība gan ir varen veikla. Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Gudeles kundze prata nosvinēt savu dzimšanas dienu ar plašu vērienu, no sava maka neiztērējot ne santīma. Apbrīnojama izdoma! Par iespēju ielūgt kolēģus uz “zemeņu kūku” Gudeles kundze samaksāja ar amatu. Nav jau žēl to 930 latu, ko iztērēja, man tikai šķiet, ka cilvēkiem tomēr būtu jāzina, par kādiem līdzekļiem dzimšanas dienu rīkoja. Bet pēkšņi visi ir muļķi, neviens neko nezina, it kā nauda no gaisa būtu nokritusi. Tas taču ir gatavais teātris. Godmanis ir “aktieris”, un Gudele kā aktrise arī nav zemē metama. Varbūt viņiem ir vērts pārkvalificēties? Godmaņa kungs it kā sākotnēji nepieņēmis Inas Gudeles demisiju tādēļ, ka tad viņam vajadzētu pieprasīt arī satiksmes ministra Aināra Šlesera atkāpšanos. Šlesera kungs ir atbildīgs gan par problēmām “Latvijas pastā”, gan par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Satiksmes ministrijā.
Inflācija noteikti vēl augs. Elektrībai paaugstina tarifus, tūlīt pieaugs cena gāzei. Viss tikai sadārdzinās. Inflācija līdz Jāņiem noteikti sasniegs 20 procentu. Kāpēc pie mums, Latvijā, viss ir tik dārgs? Pārtikas cenas gluži kā Vācijā, bet algas četras reizes mazākas. Subsīdijas ir aizkavējušās, nesen samaksāja par2006 — 2007 gadu, bet naudas vērtība taču sarūk. Pirms gada pieciem simtiem bija pavisam cita vērtība.
Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš sacīja, ka Latvijā ir droši un cik labi, ka NATO mūs sargā, tādēļ esot jāpakļaujas lielvalstīm. Vai pats izjūtu NATO radīto drošību? Nu, kā lai saka — kas mūs, plikus un nabagus, aiztiks? Kam mēs esam vajadzīgi?
Nedēļas nogalē nekāda lielā atpūta man parasti neiznāk, gotiņas pienu dod katru dienu, tādēļ jāstrādā arī svētdienās.
