Iveta Hveckoviča no Iršiem
— Biznesā kā kūku un maizīšu cepējiem pietrūkst skolu, jo skolēni veikalā nopirka lielu daļu izcepto bulciņu un citu preču. Apgrozījums tādēļ krities par trešdaļu. Kā privātpersonai pietrūkst brīvas komunikācijas ar draugiem, iespējas apmeklēt pasākumus, izbraukumu, ekskursiju. No otras puses, šis man ir piespiedu atvaļinājums — iespēju laiks pabūt vairāk mājās, veltīt laiku sev, apgūt ko jaunu. Ikdienā pietrūkst drošības sajūtas, bet saprotu, ka tā jārada pašam. Sākot no tā, ka, cilvēkam ienākot veikalā, būtu droši.
Larisa Svincova, aizkraukliete
— Ar šo krīzes situāciju man visa dzīve ir mainījusies tikai uz labo pusi. Beidzot aizgāju no darba, kurš man nebija tīkams, un daru to, kas man patīk — darbojos ar mazbērniem.
Aivars Jermušs no Skrīveriem— Lielu izmaiņu manā dzīvē nav. Sociālo kontaktu ir mazāk, pie sievasmātes vairs nevar aizbraukt tā kā agrāk. Pietrūkst drošības sajūtas, nevar plānot rītdienu. Par to, ka vēders būs tukšs, vēl nedomāju. Žēl, ka nebūs pavasara gadatirgu. Šis ir laiks, kad pašam atkal jāsāk izglītoties, atcerēties skolā mācīto, lai palīdzētu bērniem pildīt skolas uzdevumus. Tagad strādājam pie impulsa momenta aprēķināšanas rotējošam ķermenim. ◆
