Pļaviņietei Dzidrai Balodei sirdij tuvas nodarbes noteikti ir vairākas, bet pamanāmākās ir divas — rokdarbi un kulinārija. Šūtie priekšauti, galdsedziņas un citi nelieli darinājumi priecē dāvanās, un tuvākie novērtē arī viņas gatavotos dažādos ēdienus. Ar savu veikumu pļaviņiete labprāt dalās un netur sveci zem pūra.
Par saviem rokdarbiem Dzidras kundze teic, ka viņa ir tāds cilvēks, kurai visu vajag ātri, tāpēc netīk darbi, kuriem vajadzīga liela knibināšanās. Laiks it kā tagad būtu, jo vairs nav jāstrādā algots darbs, bet nav vairs tās pacietības ilgi darīt vienu lietu — atkal gribas ķerties pie kā jauna. Dažādus audumus tagad var nopirkt vai kāds uzdāvina, un tie pārtop skaistās lietās.
Dzidras kundze stāsta, ka šūt viņa sākusi nejauši. Reiz viņai uzdāvināts audums, un to aiznesusi šuvējai. Taču kleitai piedurknes bijušas no cita auduma, lai gan tajā pašā krāsā kā pārējais. No tā laika viņa sev apģērbu centās šūt pati. Bikses gan nekad nav bijis viņas iecienītākais apģērbs, un tās viņa ne šuvusi, ne centusies valkāt. Turklāt ir taču arī teiciens — kas bez biksēm, tas bez bēdām!
Tamborēšana un adīšana gan nav Dzidras kundzes aizraušanās, bet šie rokdarbi izcili padevušies viņas mammai. Vēl tagad saglabājusies viņas darinātā šalle, kuras rakstu neviens tā arī nevar atšifrēt.
— Ilgi dziedāju korī un ansamblī, bet tas posms manā dzīvē pagājis, tāpēc tagad vairāk tuvi dažādi pasākumi. Citus var satikt un vienmēr kaut ko interesantu uzzināt. Ja aicina, arī es padalos ar saviem rokdarbiem vai kādu interesantu recepti. Neesmu liela eksperimentētāja, bet patīk arī kaut ko pamainīt, — saka pļaviņiete.
Viņa piebilst, ka lielākoties ēdienu gatavošanā izmanto pašu audzēto, jo no dārzeņiem iznāk tik daudzveidīgi ēdieni.
— Dažkārt gan saimnieces satraucas, ka neatminas pareizās proporcijas vai nav konkrētās sastāvdaļas. Es saku, ka tas taču nav būtiski un tūdaļ nav jāskrien uz veikalu. Jādomā, kādu līdzīgu produktu likt vietā, un tā jau atkal būs jauna recepte. Kas ir, to taisi un maisi. Nav jau interesanti, ja viss ir vienāds, — stāsta Dzidra Balode.
Viņai tīkami gan saldie, gan sāļie un gaļas ēdieni. Protams, arī dažādi konservējumi no dārza veltēm. Ir laba sajūta, ka pagrabā plaukti pilni un katrā brīdī ir, ko paņemt. Vai tas ir lētāk? Iespējams, nē, jo tas viss sākas no mazas sēkliņas, kam jāpievieno liels darbs audzējot un pēc tam visu sagatavojot. Tomēr tas ir ar savu vērtību.
Dārzā viņi strādā abi ar vīru Jāni. Tā ir ne tikai patīkama, bet arī fiziski nepieciešama nodarbe. Puķes gan ir vīra mīļākais lauciņš, un tās viņam padodas izaudzēt lieliski. Viņam allaž izdodas uz valsts svētkiem un abu kāzu jubileju uzziedināt kallas. Dzidras kundze teic, ka viņš bez maizes var iztikt, bet ziediem mājās jābūt. Savukārt Dzidras kundze allaž parūpējas, lai arī nākamajā gadā būtu, ko sēt dobēs, un dāsni dalās ar dažādu dārzaugu un puķu sēklām. ◆
