Es gribētu sacīt tā. Visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais, un arī raud visvairāk pēdējais. Vēroju savus kaimiņus VIDauski un KNABauski. Nupat viņiem attiecības iet uz nažiem: kurš kuru. Piemin visas vecās lietas, vaino visos pasaules grēkos, bet lielākoties strīdas par naudu. Nu tas ir arī saprotams. Ja nu ir vispār par ko strīdēties, tad tā ir nauda. Zobs pret zobu, acs pret aci. Nekādas žēlastības. Nudien baidos iemaisīties un trāpīties pa VIDu, jo tad ieKNABinās vēl mani krēslas zonā. Man tiešā tekstā ir ieteikuši nelīst tur, kur divi ķīvējas, jo varbūt patiesībā viņi mīlējas. Es varot visu pārprast. Varbūt šodien viņi jau būs salabuši, ja samaksās viens otram prasīto. Eh… Kā saka, tāds nu šiem tas sekss — ar asumiņu, ar trauku plēšanu, roku dzelžiem un pātagošanu.
Vārdu sakot, mani kaimiņi ir aktīvi, ir iznākuši uz kara takas. Raksta tikai sūdzības viens par otru. Ar to tas konflikts neaprobežojas. Viņi sāk kriminālprocesus cits pret citu, zvēr viens otram, ka ietupinās ķurķī. Tagadiņ, ziniet, sākt kriminālprocesu pret kādu nav pilnīgi nekāda māksla. Katram ir dota brīva vaļa. Man arī piedraudēja, ja es te palaidīšot mēli, arī pret mani… sāks. Atradīšot, par ko.
Man, parastam cilvēkam, to nesaprast. Par daudz asiņu. Es kopš bērnības ģībstu, ieraugot tās. Bet citam varbūt ir pretējs efekts — ieraugot svešas asinis, savējās sakāpj galvā. Tādā situācijā, kā saka, varot palīdzēt tikai vēsa duša vai asiņu nolaišana, piemēram, ar medicīnisko dēļu palīdzību. Tāpēc man liekas, ka ir laiks to VIDauska un KNABauska konfliktu caurskatīt prokuratūrā.
Pasakiet, mīļie, kā lai samierinu kaimiņus? Varbūt viņiem saprecēties? Kā saka, sāktu kopdzīvi vienā ģimenē pie viena budžeta, un viss būtu kārtībā! A tad, rau, viens bez otra tā kā tā nevar iztikt. Ne velti saka, ka no mīlas līdz naidam ir viens solis. Es teiktu, ka ir arī otrādi. Būs otrādi! Ja viņdien nejauši satikšos ar VIDauski un KNABauski, tā arī pateikšu: “Mīļie, patīk jums vai ne, bet būs jums vienam otru mīlēt, godāt un cienīt! Galu galā zem viena jumta ar mani, vienkāršo tautieti, dzīvojat. Būs jums to respektēt!”. Tā, lūk!
