Šomēnes viena no problēmām, par kuru ik dienu raksta presē, debatē radio un rāda televīzijā, ir ažiotāža par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” plānoto “Rīgas praida” gājienu 22. jūlijā.
Šomēnes viena no problēmām, par kuru ik dienu raksta presē, debatē radio un rāda televīzijā, ir ažiotāža par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienības “Mozaīka” plānoto “Rīgas praida” gājienu 22. jūlijā. To visu vērojot, rodas pārliecība, ka Latvijā patlaban vairs nav nekā svarīgāka par šo seksuāli citādi orientēto cilvēku nekārtību sarīkošanas aktivitātēm. Sabiedrības lielākā daļa ir pret to, lai šie, maigi izsakoties, netikumīgie ļaudis, piesaistot sev uzmanību, klaji demonstrētu un arī popularizētu savu orientāciju.
Arī Rīgas domei nenāk ne prātā atkārtot pagājušā gada kļūdu — atļaut gājienu un ar to saistītās nekārtības Vecrīgā. Patlaban gājiena organizētāji par citu maršrutu vēl nav vienojušies. Sabiedrības sašutums pret šiem cilvēkiem ir tik liels, ka iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars pat atzina policijas nespēju garantēt viņu drošību gājiena laikā.
Cilvēki jau pagājušajā gadā un šogad vēl vairāk ir ļoti neapmierināti par seksuālo minoritāšu pārstāvju klajo bezkaunību, pievēršot sev uzmanību šādā veidā. Šajā demonstrācijā lūgti piedalīties pat politiķi no Nīderlandes, Spānijas, Austrijas, Zviedrijas un Dānijas. Ja policija nevarēs demonstrantus no skatītāju varmācības pasargāt, tur nu būtu jāpadomā nevis par tās vājumu, bet sabiedrības attieksmi pret šiem seksuāli citādi orientētajiem, manuprāt, kā fiziski, tā garīgi slimajiem cilvēkiem.
Savukārt LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” valde uzskata, ka šāds ministra paziņojums, kā arī gājiena aizliegšana nozīmētu demokrātijas sakāvi. Jo, lūk, ASV un Londonā šādi gājieni notiekot bez īpašiem starpgadījumiem. Viņi pat runā par paziņojumu, kurā pieprasīšot ministra demisiju…
Rīga nav ne kādā ASV štatā, ne arī Londonas centrā, bet Latvijā, kuras iedzīvotāju vairumam šādi demokrātijas “demonstrējumi” ir nepieņemami. Nevajag demokrātiju “putrot” ar seksuālo minoritāšu cinismu — būtībā savas gribas uzspiešanu normāli orientētiem cilvēkiem. Nu rīkojiet savu gājienu mazāk apdzīvotā vietā, kaut vai kādā klusā vietā jūras malā! Tur jūs varētu apvienoties pat ar nūdistiem, kuri gan līdz šim sabiedrību ar savām aktivitātēm nav “terorizējuši”.
