Nesen televīzijā rādīja sižetu, kur zem parketa glabāta nauda bija tā pielipusi parketam, ka to vairs nevarēja dabūt nost. Daļa cilvēku naudu glabā dažādās vietās, joprojām baidoties to pazaudēt bankā.
Šķiet, viss taču ir droši, bet izrādās — nav gan. Visiem vēl atmiņā nedienas ar “Parex” banku, bet tagad tādas ir kaimiņvalstī. Lietuvas valdība nolēma atsavināt bankas “Snoras” akcijas un nacionalizēt banku, pārņemot to no līdzšinējiem diviem privātajiem akcionāriem — Krievijas izcelsmes uzņēmēja Vladimira Antonova un Lietuvas baņķiera Raimonda Baranauska, jo radās bažas par bankas stabilitāti.
Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks paziņojis, ka bankā trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu jeb 204 miljonu latu vērtībā. Ir arī aizdomas, ka bankas akcionāri mēģinājuši palielināt bankas pamatkapitālu nevis ar finanšu investora naudu no Lielbritānijas, bet ar savu noguldītāju naudu. Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais vadītājs Teodors Tverijons domā, ka Lietuvas valdība kā īpašniece būs garants bankas drošībai. Taču abi bankas akcionāri, esot ārzemēs, apgalvo, ka valsts nodarbojas ar reiderismu — vardarbīgu biznesa pārņemšanu, valsts problēmas cenšoties atrisināt uz privātā biznesa rēķina. Akcionāri par savu biznesu sola cīnīties ar visām likumīgajām metodēm.
Mani kā Latvijas iedzīvotāju tas nesatrauktu, ja vien “Snoras” bankai nepiederētu vairāk nekā 60% “Latvijas Krājbankas” akciju. Šajā bankā man nav konta, taču ir daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem. Ko viņiem domāt? Kā rīkoties? Bankas filiālē Aizkrauklē gan nekādas ažiotāžas neesot, un sirdsmiera garants esot tas, ka noguldījumi ir apdrošināti saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu.
Tomēr Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome noteica aizliegumu veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tajā skaitā internetbankā, bankomātos un skaidrā naudā, gan fiziskām, gan juridiskām personām par summu, kas pārsniedz 70,3 tūkstošus latu viena mēneša laikā. Tas darīts, lai nauda strauji neaizplūstu no bankas, kā tas bija “Parex” bankas gadījumā. Ir arī izņēmumi, piemēram, maksājumi valsts budžetā, valsts un pašvaldību iestādēm, darījumi ar Latvijas Banku un citi.
“Latvijas Krājbankas” pamatkapitāls ir 35,8 miljoni latu, tomēr to plāno palielināt par 40 — 50 miljoniem latu, lai bankas finanšu stabilitāte tirgū nebūtu apšaubāma. Interese par bankas akcijām esot — tā paziņojis bankas prezidents Ivars Priedītis. Taču vakar izskanēja ziņa, ka, iespējams, Krājbankas valdi, tajā skaitā arī Ivaru Priedīti, atbrīvos. Dažs Lietuvas valdību jau apsveic ar to, ka tā novērsusi savu “Parex” afēru. Tomēr mēs daudz ko vēl nezinām. Laimīgs var būt tas, kuram paveicas ar banku vai naudas glabāšanu zem droša parketa.
