Rīt, 13. martā, plkst. 15 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā Raiņa bulvārī 19 Latvijas Universitātes pētnieki aicina uz akadēmisku lekciju “Latviešu leģionārs: kolektīvā biogrāfija”. Tā veltīta jaunam pētījumam, kurā tiek meklēta atbilde uz jautājumu: kas bija/ir latviešu leģionārs?
LU profesore Vita Zelče atklās Latvijas 20. gadsimta paaudžu biogrāfiju kopainu. Vēstures doktors Uldis Neiburgs stāstīs par latviešu leģiona izveides mehānismu, savukārt vēstures doktors Kaspars Zellis aplūkos nacistiskās propagandas lomu leģiona dibināšanā un tā publiskā tēla veidošanā. LU doktoranti Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Kristiāna Kirša un Gita Siliņa raksturos topošā pētījuma par latviešu leģionāru dzīvi Padomju Savienībā un okupētajā Latvijā pēc Otrā pasaules kara pirmos rezultātus.
V. Zelče uzsver, ka ļoti bieži tiek aizmirsts, ka lielas daļas latviešu leģionāru dzīve nenoslēdzās ar kara beigām, daudziem tā turpinājās vairākus gadu desmitus pēc kara, gados jaunākajiem — pat pusgadsimtu un ilgāk. Šajā dzīvē svarīga loma bija gan karā pieredzētajam, gan padomju varai netīkamajam biogrāfijas faktam — “karojis vācu armijā”. Sāktā pētījuma mērķis ir izveidot latviešu leģionāru kolektīvo biogrāfiju, kas sākās līdz ar šīs militārās vienības izveidi un turpinās mūslaikos.
“Sākot ar pagājušo vasaru, esam anketējuši un intervējuši bijušos leģionārus, apkopojuši mutvārdu vēstures liecības un publicētās atmiņas, vairākus gadus veikuši novērojumus Rīgā un Lestenē 16. martā, kā arī strādājuši ar arhīva dokumentiem. 13. martā tiks prezentēti pētījuma starprezultāti, kas balstīti ne vien uz kvantitatīvajiem datiem raksturīgo precizitāti, bet, kas ir ne mazāk būtiski, arī uz emocionālo dimensiju, jo tie vēsta par bijušo leģionāru un viņu tuvinieku sarežģītajiem, nereti pavisam izpostītajiem likteņiem, par padomju režīma diskrimināciju pret šiem cilvēkiem izglītības, darba un morālā aspektā,” stāsta pētniece Laura Ardava. Plānots pētījuma rezultātus apkopot zinātniskā monogrāfijā, kas nāks klajā gada beigās.
