Skrīverietis Edgars Jančenko pagājušajā gadā, izveidojot zemnieku saimniecību “Alejas”, pieteicās Eiropas Savienības finansiālajam atbalstam, kuru piešķir jaunajiem zemniekiem.
Skrīverietis Edgars Jančenko pagājušajā gadā, izveidojot zemnieku saimniecību “Alejas”, pieteicās Eiropas Savienības finansiālajam atbalstam, kuru piešķir jaunajiem zemniekiem. “Alejās” audzē dārzeņus.
Edgars Jančenko stāsta: “Dārzeņu audzēšana Skrīveros ir tradicionāla nodarbošanās, un arī mūsu ģimene to dara jau vairākus gadus. Tikai agrāk kartupeļus audzējām piemājas saimniecībā kā pašnodarbinātas personas. Kad radās iespēja saņemt Eiropas Savienības atbalstu, kas paredzēts jaunajiem zemniekiem, izveidojām zemnieku saimniecību “Alejas”.”
Jančenko kunga iesniegto projektu apstiprināja, un par piešķirto naudu skrīverietis iegādājies jaunu kartupeļu racēju un traktoru. Mašīnas, vēl lāga neiemēģinātas, stāv “Aleju” pagalmā. Līdz šim saimniecībā izmantoja padomju laiku tehniku, kura novecojusi gan morāli, gan fiziski.
“Alejās” dārzeņus audzē aptuveni 12 hektāru platībā, lielāko daļu stādījumu aizņem kartupeļi, ir arī kāposti, burkāni un bietes. Pirmo reizi iestādīts tik daudz, un dārzeņu audzētājiem tas ir liels apjoms. Nelielas problēmas sagādā vienīgi tas, ka saimniecības lauki ir nelieli un izkaisīti pa visu pagastu.
Lauksaimniekiem šis pavasaris bija ļoti grūts. Kā veicās skrīvieriešiem? Edgars Jančenko stāsta, ka šogad kartupeļus paspējuši iestādīt vēl pirms lietavu sākuma, šur tur laukos kādu laiku stāvējis ūdens, bet pārāk liels posts nav nodarīts. Citi sējumi un stādījumi nav cietuši.
Saimniecībā audzē agrās, vidējās un vēlās dārzeņu šķirnes, lai produkciju tirgū varētu piedāvāt pēc iespējas ilgāku laiku. Ir arī savs pagrabs, iekārtots, pārveidojot vecu fermu. Saimnieks šogad cer to piepildīt pilnu, lai svaigus dārzeņus pircējiem piedāvātu visu gadu. Daļa izaudzētā nonāk tirgū, daļu pārdod ēdināšanas uzņēmumiem.
Edgars Jančenko labprāt pēc iespējas vairāk sadarbotos ar tuvākajām skolām un bērnudārziem, taču biznesu kavē valsts noteiktā iepirkuma procedūra. Saskaņā ar to šīm iestādēm jāizvēlas lētākais piedāvājums, ko parasti nodrošina vairumtirgotāji. Taču, kad konkurss beidzies un dārzeņus atved uz skolu vai bērnudārzu, izrādās, ka jāmaksā krietni vairāk. Apkrāpts jūtas gan vietējais dārzeņu audzētājs, gan dārzeņu pircējs.
Vaicāts par Eiropas Savienības atbalstu, Jančenko kungs saka: “Ja nebūtu piedāvāts šis atbalsts jaunajiem zemniekiem, noteikti turpinātu strādāt tāpat kā līdz šim, neko nemainot. Taču, ja ir iespēja saņemt palīdzību, kāpēc to neizmantot? Dārzeņu audzētājiem nemaz nav tik daudz iespēju šādu atbalstu gūt. Līdz šim vienīgais, ko saņēmām, bija vienotais platībmaksājums par apstrādāto lauksaimniecības zemi. Ja būs vēl kāda iespēja rakstīt projektu, darīsim to, jo nākotnē gribētu nopirkt arī dārzeņu fasēšanas iekārtu.
