Kaut arī statistikas dati liecina, ka kartupeļu patēriņš mūsu valstī samazinās (vēl nesen tas bija 103 līdz 110 kg gadā vienam cilvēkam, tagad – 97 kg), tie vēl aizvien ir saucami par mūsu otro maizi.
Kaut arī statistikas dati liecina, ka kartupeļu patēriņš mūsu valstī samazinās (vēl nesen tas bija 103 līdz 110 kg gadā vienam cilvēkam, tagad – 97 kg), tie vēl aizvien ir saucami par mūsu otro maizi. Kartupeļu audzēšana joprojām ir populāra gan lielās lauku saimniecībās, gan mazdārziņos.
Svarīga šķirne
Kartupeļu audzēšanā ļoti liela nozīme ir izvēlētajām šķirnēm. Priekuļu Valsts Laukaugu selekcijas institūta zinātnieki noskaidrojuši, ka visvairāk audzētās kartupeļu šķirnes ir “Asterix”, “Madara”, “Adretta”, “Sante”, “Laura”, “Agrie dzeltenie”. Izpētīts, ka ir specifiskas šķirnes, kas īpaši atbilstīgas noteiktam reģionam. Tā, piemēram, Latgales pusē ļoti iecienīta “Siņeglazka”, kas nav sastopama ne Vidzemē, ne Kurzemē. Savukārt Liepājā, kuru īpaši neapmeklē kartupeļu šķirņu izplatītāji, tirgos ļoti daudzi piedāvā šķirni “Ķeizars Vilhelms”. Acīmredzot tā piemērota vietējiem apstākļiem, kur augsnes ir smilšainas. Eiropā vairāk audzē kartupeļus ar zemu cietes saturu, pie mums cilvēki priekšroku dod tieši miltainajiem.
“Mutagēnagrie” ir pirmā šķirne, kas visagrāk dod ražu un tāpēc jāstāda mazdārziņā. Tie varbūt nav tik garšīgi, nobrieduši, bet toties izaug visātrāk.
“Agrie dzeltenie”. Bumbuļi – ovāli, miza un mīkstums – dzelteni.
“Madara” agrīna galda šķirne. Bumbuļi – apaļi, miza un mīkstums – gaiši dzelteni, vidēji miltains.
“Borodjanskij rozovij” – viena no ražīgākajām agrajām šķirnēm, izturīga pret lakstu puvi.
“Monta” N* – agrīna galda šķirne salātiem. Bumbuļi – ovāli, miza – dzeltena, mīkstums – gaiši dzeltens, nedaudz miltains. Šķirne izturīga pret vīrusslimībām, ātri neizvirst.
“Imanta” – visjaunākā Priekuļu šķirne, vairāk domāta pārstrādei cietē. Ar augstu cietes saturu. Miza – dzeltena ar dzeltensārtām acīm, mīkstums – krēmbalts, miltains. Šķirne izturīga pret lakstu puvi, nematodi.
“Laimdota” – veca, tomēr iecienīta un pārbaudīta šķirne. Bumbuļi – ovāli, miza – gaiši dzeltena, mīkstums – balts, nedaudz miltains.
“Sigunda” – vidēji vēlīna galda šķirne. Bumbuļi – ovāli, miza un mīkstums – dzelteni, nedaudz miltaini. Šķirne izturīga pret lakstu puvi, vīrusslimībām, ieteicama bioloģiskajai lauksaimniecībai.
“Zīle” – vidēji vēlīna, augstražīga galda kartupeļu šķirne. Bumbuļi – ovāli, mīkstums un miza – gaiši dzelteni. Vidēji miltaini. Izturīga pret lakstu puvi. Cietes saturs vidēji augsts.
“Brasla” N – vidēji vēlīna, augstražīga galda šķirne. Bumbuļi – ovāli, miza un mīkstums – gaiši dzelteni. Miltains. Izturīga pret parasto kraupi, vīrusu slimībām, cietes saturs – augsts.
“Bete”. Vidēji vēlīna, augstražīga galda kartupeļu šķirne. Bumbuļi – ovāli, miza – sarkana, mīkstums – gaiši dzeltens. Mazs miltainums.
“Vineta” N – agrīna galda kartupeļu šķirne.
*N – nematodes izturīga šķirne
Glabāšana
Lai kartupeļi labāk glabātos ziemā, iesaka starp tiem izbārstīt ķiploka daiviņas, kas satur fitoncīdus un neļauj attīstīties slimībām. Starp uzglabājamiem kartupeļiem var bērt arī trihodermīnu. Ja kartupeļi stipri inficēti ar baktērijām, tie jāpārlasa. Ja tomēr turpina pūt, tad puvi varētu ierobežot, berot kaļķi starp kartupeļiem. Taču tas var traumēt bumbuļu acis, un pavasarī kartupeļi nedīgs. Tomēr pret baktērijām, lai slimību noturētu un nelaistu attīstīties tālāk, noderēs.
Izmēģini lielcera audzēšanu!
Iestāda kartupeli. Kad izaug cers, tā viducī ber iekšā zemi, – stumbri noliecas, uz tiem veidojas vairāki stoloni un aug kartupeļi. Šāds kartupeļu lielstāds ir arī bagātīgi jāmēslo. Presē bijusi arī informācija, ka Krievijā kāds šādā veidā uz balkona mucā izaudzējis ļoti daudz kartupeļu. Šī metode derēs, ja izvēlas izaudzēt pēc iespējas vairāk kartupeļu sēklai.
Mazos stādīsim, lielos ēdīsim?
Nereti mazdārziņos un piemājas laukos saimnieki, jau rokot kartupeļus, sašķiro tos sēklai, lopbarībai un pārtikai. Taču, šādi rīkojoties, var nonākt pie visai bēdīgiem rezultātiem. Ja mēs iestādām sīkos kartupeļus, – pasliktinām sēklas kvalitāti un gaidīto ražu neiegūstam. Mazus bumbulīšus drīkst stādīt tikai tad, ja ir īpaši veselīgs sēklas materiāls.
Kartupelis mazdārziņā
Zemi kartupeļu audzēšanai vislabāk sagatavot iepriekšējā rudenī. Kūtsmēslus iesaka dot priekšaugam (piemēram, gurķiem, zirņiem, pupiņām, bietēm), bet rudenī augsnē der iestrādāt dolomītu miltus, lai mazinātu tās skābumu. Ja kartupeļus stāda agrai ražai, tad pamatmēslojumu iestrādā rudenī, ņemot komplekso mēslojumu – N:P:K=10:10:20, pavasarī dodot vēl nedaudz slāpekļa mēslojuma. Ja kartupeļus stāda ziemas patēriņam, tad šo pamatmēslojumu var dot pavasarī, pāris nedēļu pirms kartupeļi sanākuši nedaudz dod slāpekļa mēslojuma. Kartupeļus nedrīkst pārmēslot ar slāpekli, tad bumbuļi zilē, mēslojumam jābūt sabalansētam.
Agrai ražai noder diedzēšana
Agros kartupeļus 30 līdz 40 dienas pirms stādīšanas diedzē, bet ļoti agrai ražai – pat 60 dienas pirms stādīšanas liek gaišās telpās, kurās temperatūra ir apmēram 15°C un ir pietiekams gaisa mitrums. Taču jāatceras, ka bumbuļiem nav vēlama aprasināšana ar ūdeni. Iespējams arī kartupeļus diedzēšanai salikt kastītēs ar asniem uz augšu un apbērt ar kūdru, kuru mitrina.
Agrai ražai stādīšanu sāk tikko augsne ir strādājama. Zemāka augsnes temperatūra pat ir vēlama, jo tad labi attīstās sakņu sistēma. Bumbuļus stāda 8 cm dziļumā vadziņās (attālums starp tām – 60 cm), bet bumuli no bumbuļa liek 25 cm attālumā. Svarīgi ir bumbuli ieguldīt vagā ar asnu uz augšu.
Jāpasargā no salnām
Lai iegūtu agrīnāku ražu, stādījums ir jāpiesedz ar agrotīklu. Tas pasargās arī no salnām. Agri stādītos kartupeļus aizvien apdraud salnas, tāpēc tiem jāizvēlas no vēja aizsargātas vietas, lielie agro kartupeļu audzētāji ierīko arī tā saucamos kulišu stādījumus. Salnas naktīs palīdz arī kartupeļu rasināšana ar ūdeni. Arī pastiprināts kālija mēslojums palīdz pārciest salnas. Vēl iespējams pieraust kartupeļiem augsni. Ja arī laksti nedaudz apsalst, nav liela nelaime – tie ataug, arī raža pārmērīgi necieš, vienīgi jārēķinās ar vēlīnāku ražu.
Kartupeļi ir rušināma kultūra
Mazdārziņos parasti izvēlas lakstu puves izturīgas šķirnes. Fungicīdus pret lakstu puvi vai insekticīdus pret lapgrauzi cenšas nelietot. Lapgrauža kāpurus parasti nolasa un iznīcina. Kartupeļu stādījumi jātur tīri no nezālēm un jārušina. Augsnes irdināšana nepieciešama, lai iznīcinātu nezāļu dīgstus, sajauktu virsējo kapilāro sistēmu un novērstu ūdens iztvaikošanu no zemes, sekmētu gaisa piekļūšanu saknēm un aizkavētu slimību rašanos. 10 dienas pirms glabāšanai domāto kartupeļu novākšanas, nopļauj lakstus, lai bumbuļiem nobriest miza.
Bīstamais solanīns
Gaismas ietekmē bumbuļos veidojas zaļais pigments – hlorofils, kuram nav ne garšas, ne smaržas, bet reizē ar hlorofilu veidojas arī glikoalkaloīds – solanīns. Tad mēs parasti sakām, ka kartupeļi palikuši zaļi. Šādus, gaismā turētus kartupeļus, nedrīkst izbarot lopiem un lietot pārtikā. Solanīns var izraisīt traucējumus gremošanas un elpošanas sistēmās. Toties stādīšanai zaļā nokrāsa bumbulim pat ir vēlama, tā palīdz aizsargāties pret slimībām. Pieļaujamais glikoalkaloīdu līmenis kartupeļos ir līdz 20 mg/100 gramos, kas jau veselībai ir kaitīgs. Gaismā turētiem, dīgstošiem kartupeļiem glikoalkaloīdu saturs var būt 60 līdz 500 mg/100 gramos. Labāk tādus kartupeļus, kuri pabijuši dienasgaismā, ir vārīt nekā cept. Kartupeļi kļūst zaļi seklās vagās, arī tad, ja augsne nenosedz bumbuļus, ja kartupeļi ilgstoši stāv veikalu plauktos. Tāpēc kartupeļiem būtu vēlams gaismu necaurlaidīgs iepakojamais materiāls.
Kartupelis ārstē
100 g kartupeļu satur: 22 g ogļhidrātu, kas ir svarīgs enerģijas avots muskuļiem un smadzenēm; 2 g kokšķiedru, kas veicina zarnu darbību, samazina holesterīna līmeni asinīs, palīdz liekā svara samazināšanā; 20 mg C vitamīna, kas nozīmīgs imunitātes nostiprināšanā; B1, B2, B6 vitamīnus, kas nozīmīgi asins sastāva uzlabošanā, kā arī proteīnus, taukus, kalciju un minerālvielas.
Kartupeļu sulu lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un vēdera dobuma spazmu ārstēšanai (trīs reizes dienā pa 1/3 vai 1/2 glāzes).
Sarīvētus kartupeļus izmanto kompresēm uz apdegumiem, applaucējumiem, tie dziedē arī augoņus.
Sarīvētu kartupeļu apliekamos izmanto plaušu un nieru slimību gadījumos.
Pie reimatisma sāpēm locekļus silda ar ūdeni, kurā vārīti kartupeļi.
Ūdeni, kurā vārīti kartupeļi lieto arī bronhīta ārstēšanai. Ar ūdeni skalo kaklu, tā garaiņus var lietot inhalācijām.
Tautas ticējumi
Kartupeļus dēstot, sievieši nedrīkst sēdēt uz piebērta maisa, jo tad jaunie kartupeļi pūs.
Lai kartupeļi nepūtu, kad uz lauka ārda mēslus, tad pirmās dakšas ir jāsviež uz ziemeļiem.
Kartupeļus stāda jaunā mēnesī.
Lai kartupeļi būtu miltaini, tie jāstāda vecā mēnesī.
Kartupeļi jāstāda nedēļas 1. dienā, tad būs laba raža.
Kartupeļi jāstāda, kad ābeles sāk ziedēt.
Ja kartupeļu stādīšanas laikā ir lieli mākoņi, būs lieli bumbuļi.
Kad kartupeļus liek glabāt, tad stirpā jāieliek vāveriņi (vaivariņi), lai peles nevarētu ielīst.
Lai kartupeļus neēstu žurkas, berot pirmos trīs grozus kartupeļu pagrabā, jāsaka: “Ēdiet, žurkas! Ēdiet, žurkas! Ēdiet, žurkas!”
Ja kartupeļi pagrabā agri saasno, tos pavasarī agri būs arī jāstāda.
***
– Kartupeļu dzimtene – Peru un Bolīvijas kalni.
– Pirmo reizi kartupeļi minēti Spānijā 1536. gadā un tur arī tos pirmo reizi Eiropā ieveda 1565. gadā, no kurienes tie izplatījās kā dāvana karaļnamiem.
– 1673. gadā hercogs Jēkabs no Hamburgas atveda kartupeļus uz Kurzemi.
– Šobrīd Latvijā kartupeļus audzē 47 000 ha, tostarp 2000 ha – pārstrādei.
***
Kartupeļu top 2006 Priekuļos
Skaistākie
“Amrosa”
“Monta”
“Laura”
Garšīgākie
“Madara”
“Raja”
“Marabela”
“Camila”
Ražīgākie
“Milva”
“El Paso”
“Fontana”
“Bellarosa”
“Imanta”
