Pavasarī iesētajām kultūrām aizkavējusies attīstība, jo laika apstākļi nelutina ne augus, ne zemkopjus. Visvairāk aukstais laiks ietekmējis vasaras rapša un kartupeļu augšanu.
Pavasarī iesētajām kultūrām aizkavējusies attīstība, jo laika apstākļi nelutina ne augus, ne zemkopjus. Visvairāk aukstais laiks ietekmējis vasaras rapša un kartupeļu augšanu.
Jūnija pēdējā dekādē sāka ziedēt aprīlī sētais vasaras rapsis. Maijā sētajiem augiem veidojas ziedpumpuri. Augu galvenos un arī sānu ziedpumpurus pašreiz intensīvi bojā krustziežu spīduļa vaboles, izgraužot ziedu putekšņlapas, putekšņus un ziedlapas. Bojātie ziedi neveido pākstis, līdz ar to ievērojami samazinās raža. Tāpēc kaitēkļu ierobežošanai vienu vai divas reizes sezonā ir vērts lietot kontakta insekticīdus. Dzeltenā ziedu krāsa pievilina kaitēkļus, tāpēc neilgu laiku pēc insekticīda lietošanas tīrumos atkal ir jaunas vaboles.
Kaitēklim gadā attīstās viena paaudze: rapša ziedēšanas laikā vaboles dēj olas, lai nodrošinātu kāpuru barošanos ar ziedputekšņiem. Kāpuri attīstās 20—30 dienu un iekūņojas augsnes virskārtā. Kūniņas attīstās 10—12 dienās, bet jaunās vaboles barojas līdz ziemošanai. Pārziemo grāvmalās, krūmājos, zemsedzē.
Vasaras rapsi apdraud arī slimības. Dažviet attīstās baltā un pelēkā puve. Mitrs un karsts laiks var veicināt abu slimību strauju izplatīšanos, tāpēc ieteicams lietot insekticīdu un fungicīdu vienlaikus. Visos laukos izplatās sausplankumainība, bet apakšējo lapu nodzeltēšanu veicina neīstā miltrasa. Taču abas šīs slimības mūsu klimatiskajos apstākļos neizraisa būtiskus ražas zudumus. Kartupeļu stādījumi šogad ļoti dažādi: daļai izveidojušies ziedpumpuri, bet vēlu sadīgušie stādījumi vēl tikai cero. Jūlija pirmajās dienās novērojama lakstu puve. Slimība konstatēta Aizkraukles pagastā mazdārziņā, arī mikroskopiskais izmeklējums to apstiprinājis. Tāpēc ražošanas laukos un arī mazdārziņos jāsmidzina fungicīdi. Lietainā laikā pirmajam smidzinājumam ieteicams izmantot sistēmas iedarbības fungicīdu, nākamo smidzinājumu veicot pēc 10 dienām. Arī otrajam smidzinājumam lietainā laikā ieteicams sistēmas iedarbības fungicīds, bet tā darbīgajai vielai jābūt citai.
Kartupeļu stādījumos vērojamas arī pirmās laputis. Silts laiks veicinās kaitēkļu strauju vairošanos. Laputis ir galvenās vīrusslimību pārnēsātājas, tāpēc šo kaitēkļu apkarošana ieteicama gan ražošanas laukos, gan mazdārziņos ar ķīmiskām vai bioloģiskām metodēm.
Laputis apkarojamas arī augļukokiem un ogulājiem, kur tās bojā jaunos dzinumus.
Pēdējo nedēļu laikā ievērojami palielinājies laputu koloniju skaits auzās un vasaras kviešos, bet visvairāk — miežos. Kaitēkļi negatīvi ietekmē vārpas un ziedaizmetņu veidošanos, nosūcot augu sulu. Miežu laukos nepieciešama laputu ķīmiskā apkarošana ar pieskares iedarbības insekticīdiem. Šim nolūkam izmantojamas tikai virpuļstrūklas sprauslas, lai nodrošinātu smidzinājuma nokļūšanu līdz stiebru apakšai.
