Kartupeļu raža šogad laba, bet tās realizācijai traucē divi vērā ņemami apstākļi — Krievijas sankcijas un Āfrikas cūku mēris. To apstiprina arī Bebru pagasta zemniece Ligita Grunšteina un “Rožkalnu” saimnieks Aizkraukles pagastā Gunārs Heidingers.
Lauksaimniecības zemi “Pasilēs” apsaimnieko Ligita Grunšteina. Daļa jaunās kartupeļu ražas jau pagraba apcirkņos, bet atlikušo plāno novākt tuvākajās dienās. Līdz šim traucējušas pastāvīgās lietavas. Zemākajās vietās izveidojušās lielas ūdens lāmas, kurās grimst tehnika. Agrās šķirnes kopā ar vidēji vēlo ‘Vinetu’ un vēlo ‘Sennu’, kam sarkanīgi bumbuļi, aizņem gandrīz hektāru. Saimnieci bažīgu darot arī agrās šķirnes. Kartupeļi pagraba apcirkņos sākuši bojāties, rodas tumši plankumi.
Rudens iepirkumu
gaidot
“Pasiļu” zeme kartupeļu audzēšanai neesot piemērota. Nogāzes, liekņas ietekmē ražību, tādēļ daudz vairāk šo par otro maizi saukto dārzeni te neizaudzēt. Būtiski par saražoto saņemt atbilstošu samaksu, bet arī šajā jautājumā nav stabilitātes, jo katru gadu svārstīgās kartupeļu cenas dēļ atgūt pavasarī “zemē ielikto” ne vienmēr izdodas. Tāpēc zemniekam, kura saimniecībā mazs apgrozījums, jāpieliek ne mazums pūļu, lai izaudzēto realizētu. Pirms dažiem gadiem izdevies veiksmīgi piedalīties Kokneses novada rīkotajā iepirkuma konkursā par dārzeņu piegādi pašvaldības iestādēm. Nākamajā gadā, kad raža vairs nebija tik laba, tirgus cena zemāka, konkursā nepiedalījās. Saimniece cer uz šoruden gaidāmo pašvaldības iepirkumu un daudz pieņemamākiem noteikumiem vietējiem zemniekiem. Vispirms vajadzētu izvēlēties tikai vietējo produkciju, kā arī daudzumu, piemēram, slēdzot līgumus ar vairākām mazākām saimniecībām, kuras kopīgi garantētu nepieciešamo produktu daudzumu.
Mežacūkām “galdu neklās”
Gunārs Heidingers no Aizkraukles pagasta “Rožkalniem” šīgada kartupeļu ražu prognozē labāku nekā pērn, novākt sākuši agrāk. Vidējā ražība — ap 30 tonnu no hektāra. Nedaudz traucējis karstums, tādēļ vēlajām šķirnēm novīta un nokalta laksti. Lielā karstuma dēļ šajā pusē izdevies izvairīties no lakstu puves. Tai labvēlīgi ir plus 16 līdz 24 grādi, bet šovasar termometra stabiņš uzkāpa augstāk. Ziedēšanas laikā mitruma bija pietiekami, tādēļ bumbuļi veidojās labi. Pat ja vēlāk būtu iespēja lauku laistīt, tas nav izdevīgi dabas resursu nodokļa dēļ. Pieļautais bezmaksas ūdens apjoms laistīšanai ir ne vairāk kā 10 kubikmetru diennaktī.
Ražas pārdošana Āfrikas cūku mēra dēļ būs sarežģītāka kā citus gadus. Pirmkārt, izkauts daudz cūku novietnēs, kurām izaudzēto piegādāja agrāk, kā arī cilvēki izvēlas cūkas neturēt. Šoruden nebūs arī pastāvīgo klientu — mednieku, kuri nestandarta kartupeļus iegādājās mežacūku piebarošanai. “Rožkalnu” saimnieks teic, ka slimības izplatības apkarošanā līdz šim darīts pārāk maz, jo dienvidu kaimiņi lietuvieši savas mežacūkas izšāvuši jau pērn. Tagad tie, kuri agrāk pirka tonnu kartupeļu, piemēram, madonieši, šogad piesardzīgi ņēmuši vien trīs maisus. Vieni cūkas likvidējuši, citi teic, ka nav zināms, cik ilgi viņas vēl turēs.
Cenu spiegu
zvani
Ap 30% peļņas šogad nāksies zaudēt jaunās valūtas — eiro — dēļ. Pērn kilograms kartupeļu tirgū maksāja vidēji ap 30 santīmu. Tagad cena ir tāda pati, tikai centos. Paaugstināt cenu neļauj vairāki apstākļi. Lielveikalu piedāvājums, pircēju pieradums, nespēja vienoties noteikt atbilstošu cenu visiem pārdevējiem vienlaikus. Arī šoruden netrūkst darboņu, kuri piezvana tikai tāpēc, lai noskaidrotu, par kādu cenu kartupeļus pārdod “Rožkalnos”, acīmredzot, lai savu preci piedāvātu nedaudz lētāk. Aktīvākais pārdošanas laiks ir oktobris, tad arī varēs vērtēt pārdošanas apjomus.
Cerēt uz labvēlīgu iznākumu pašvaldību iepirkumos arī nevar, jo līgumi ar esošajiem piegādātājiem nereti noslēgti ilgam laikam. Viens no Gunāra lielākajiem klientiem ir lielveikalu tīkls “Maxima”. Līdz šim sadarbība bijusi veiksmīga.
Bez Eiropas atbalsta dzīvot varot, bet ne attīstīties, tāpēc gaidīts ir mazais atbalsts pieciem gadiem līdz trim tūkstošiem eiro gadā un noteikumi, kas atļaus iegādāties arī lietotu tehniku. Līdz tam atliek cerēt, ka Krievijas sankcijas pamazām atslābs, jo kaimiņvalstī ēst grib, un pārtikas produktiem, tajā skaitā kartupeļiem, ceļš uz turieni varbūt būs garāks, piemēram, caur Baltkrieviju. ◆
