Pirmās karstās vasaras dienas ir sagaidītas. Organisms pamazām sāk pierast pie saules. Taču mums kā ziemeļu tautas pārstāvjiem tas vēl ir pārlieku uzņēmīgs un “nenobriedis” pret pārkaršanas riskiem. Karstā saulē veicot lielu fizisku slodzi, varam piedzīvot patiesu šoku, un, kā liecina pēdējā mēneša notikumi, iegūt arī nopietnas veselības problēmas. Kā sevi un tuviniekus pasargāt, lai nepakļautu nopietnām veselības problēmām?
Ja vairāk par
25 grādiem
Karstā laikā cilvēka organisms pārkarst un zaudē šķidrumu, tas var radīt nespēku un izraisīt karstuma dūrienu. Gan vienu, gan otru nepieciešams nekavējoties novērst — uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārste Rita Dobriņina.
Īpaši jutīgi uz apkārtējās vides temperatūras maiņām ir cilvēki ar sirds un asinsvadu saslimšanām, paaugstinātu svaru, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī vecāka gadagājuma ļaudis.
Paaugstinātas apkārtējās vides temperatūras iedarbība uz organismu var izraisīt nopietnus veselības traucējumus vai pat bojāeju, ja organisms nespēj piemēroties šādiem apstākļiem. Vasaras dienās pārkarst vai iegūt karstuma dūrienu iespējams, ilgstoši uzturoties saulē vai smacīgās, nevēdinātās telpās, kur ir paaugstināts gaisa mitrums. Īpaši uzmanīgam jābūt, ja ir liela fiziska slodze! Pārkaršanas pirmās pazīmes ir galvassāpes, ātrs pulss, apziņas traucējumi, dažkārt var būt arī bezsamaņa, slikta dūša, vemšana, kā arī paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Ko darīt?
R. Dobriņina atgādina, ka noteikti nepieciešams objektīvi novērtēt savu veselību, samērot fizisko slodzi ar laika apstākļiem un savām spējām.
Speciālisti iesaka rūpīgi klausīties laika ziņas. Ja iepriekš tiek ziņots par lielu karstumu, diena jāsaplāno tā, lai šajā laikā nav veicami lieli darbi. Ja iespējams, jāizvairās doties no mājas laikā, kad karstums ir visintensīvākais, — no pulksten 11 līdz 15. Ja laukā tomēr jādodas, ieteicams uzturēties ēnā, noteikti jāvelk galvassega, gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, vēlams no kokvilnas auduma, līdzi jābūt pietiekami daudz ūdens. Vairākas reizes dienā ķermeni vajadzētu apslapināt ar aukstu ūdeni, īpaši seju un skaustu, ja iespējams, iet vēsā dušā — iesaka R. Dobriņina. Uzturā jācenšas vairāk lietot aukstus ēdienus, piemēram, salātus un augļus, jo tie satur daudz ūdens. Dienā jāizdzer vismaz pusotrs litrs ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos tā daudzums var būt lielāks. Šķidrums regulāri jālieto pat tad, ja nav slāpju sajūtas, labākais risinājums ir ūdens ar augļu sulu.
Karstums īpaši bīstams ir veciem cilvēkiem. Jūs varat palīdzēt saviem gados vecākajiem radiniekiem vai kaimiņiem, regulāri pie viņiem iegriežoties un atgādinot bieži un daudz dzert šķidrumu.
Ja organisms ir pārkarsis, pirmais — paaugstinās ķermeņa temperatūra pat līdz 40 grādiem, var būt nelabums, drebuļi, galvassāpes un citi simptomi. “Ķermenis noteikti jāatvēsina. Pie galvas, cirkšņiem, padusēm var likt ūdenī samērcētus dvieļus, ja temperatūra ir ļoti augsta, vēlams iedzert temperatūru pazeminošu medikamentu, kas arī ļaus rimties drudzim. Noteikti jādzer ūdens, un nākamajā dienā jau temperatūrai vairs nevajadzētu būt tik augstai. Ja tā turpina paaugstināties, jāmeklē ārsta palīdzība,” norāda R. Dobriņina.
Saules
apdegumi
Būtisks kaitējums veselībai ir saules apdegumi. Tie pieskaitāmi termiskajiem apdegumiem, visbiežāk ir virspusēji un viegli, bet dažos gadījumos var būt dziļi un bīstami dzīvībai — skaidro R. Dobriņina. Lai neiegūtu saules apdegumus, jānoskaidro savs ādas tips un jāiegādājas attiecīgs sauļošanās krēms. Nekādā ziņā nedrīkst sauļoties cilvēki, kas sirgst ar onkoloģiskajām slimībām, cilvēki ar dažādiem veidojumiem ādā, zemādā, mīkstajos audos, kuru ķermeni klāj daudz dzimumzīmju. Sauļoties nedrīkst arī sirds un asinsvadu slimnieki, ar asins slimībām sirgstošie. Nav ieteicams kombinēt solārija apmeklējumu un sauļošanos.
Sauļojieties ieteicams pakāpeniski — sākumam pietiks ar pusstundu, katru nākamo dienu laiku var palielināt — teic ārste. Visu dienu uzturoties karstā saulē, visdrīzāk skaista šokolādes brūnuma vietā āda kļūs raibi sarkana un sāpīga.
Neaizmirst par
bērniem
Bērni paši nespēj pasargāt sevi no saules apdegumiem, par to jārūpējas pieaugušajiem. Mazie līdz gada vecumam drīkst uzturēties tikai ēnā. Pirmo reizi atklātā saulē neapģērbtam bērnam vēlams būt ne vairāk par piecām, septiņām minūtēm. Sauļošanās laikā obligāti jālieto saules aizsarglīdzekļi ar SPF koeficientu vismaz 25 — 35. Tomēr neviens sauļošanās aizsarglīdzeklis nenodrošina pilnīgu ultravioletā starojuma filtru. Nekad nelieciet mazos gulēt saulē, — bijuši vairāki gadījumi, kad mazuļi pārkarst, guļot ratiņos. Sekojiet, lai viņi rotaļātos ēnā, būtu gaišā gaisu caurlaidīgā apģērbā un ar galvassegu.
Sports un
ūdens
Daudzi maldīgi uzskata, ka fiziskas slodzes laikā no ūdens dzeršanas labāk atturēties, taču patiesībā ir pavisam pretēji — stāsta
R. Dobriņina. Padzerties vajadzētu jau aptuveni pusstundu pirms treniņa, kaut tikai glāzi minerālūdens, lai kuņģis netiktu pārpildīts un sportojot nerastos apgrūtinājuma sajūta. Aktīvās slodzes laikā ik pa brīdim ieteicams padzerties pāris malciņu ūdens, bet ne vairāk. Pēc nodarbības ūdens jādzer tik daudz, cik vēlas un prasa organisms.
Ārste atgādina, ka organisma atūdeņošanai var būt smagas sekas, piemēram, krampji, samaņas zaudēšana, sirds vājums un pat nāve.
