Aizvadītā nedēļa bija saspringta, darāmā bija daudz, jo manā darbības jomā vasara ir karstākais darba laiks — jau sesto gadu rīkoju vasaras nometnes bērniem. Abi ar vīru esam jēkabpilieši, bet līdz dēla piedzimšanai dzīvojām Rīgā, tāpēc, atgriežoties dzimtajā Jēkabpilī, meklējām savu nišu, kurā darboties.
Pēc izglītības esmu skolotāja, viena no iespējām bija darbs ar bērniem. Ievēroju, ka pilsētas SPA centrs “Citruss” ir lieliska vieta, kurā bērniem pavadīt brīvo laiku. Tas bija sākums. Tur rīkojām pirmās dienas nometnes bērniem. Vispirms tā bija ģimenes nodarbe, bet sešu gadu laikā nometņu rīkošana ir kļuvusi par nopietnu un atbildīgu darbu.
Komanda ir mainījusies, pilnveidojusies un beidzot ir izveidojusies tāda, par kuru varu teikt, ka viens ar otru saprotamies no pusvārda. Strādājam pieci cilvēki, katram ir savi pienākumi. Prieks, ka man ir izdevies atrast enerģiskus, radošus darbiniekus, kuri spēj strādāt diennakti, ziedo arī savu vasaru, jo tā paiet nometnēs.
Strādāt ar bērniem nevar kurš katrs, esmu pārliecināta — “ķēriens” vai nu ir, vai nav. Ir jāizjūt iekšējs aicinājums un pārliecība, ka šī ir joma, kurā jūtos vislabāk un varu savu darbu paveikt lieliski. Es tā jūtos.
Šovasar jau bijušas četras nometnes “Zemūdens valstība”, bet šonedēļ pārceļamies uz atpūtas kompleksu “Mežezers” Pļaviņās, kur būsim pirmo reizi. Mums ir pastāvīga diennakts nometņu bāze Jelgavā, Ānes muižā, bet, tā kā interese par nometnēm ir ļoti liela, tad meklējam arī citu bāzi, lai varam dažādot piedāvājumu, aptverot plašāku teritoriju. Pa šiem sešiem gadiem, kopš sarīkojām pirmo dienas nometni Jēkabpils bērniem, pie mums brauc bērni no visas Latvijas, un katru gadu interesi izrāda arvien jaunāku bērnu vecāki. Piemēram, dienas nometnē jaunākajam dalībniekam bija četri, diennakts nometnē — pieci gadi. Domāju, ka bērni un vecāki sajūt šo mūsu enerģiju, tāpēc nometnes ir pieprasītas. Ir bērni, kuri vienu vasaru pie mums ir bijuši, bet nākamajā gadā jau ierodas ar māsu vai brāli, draugiem un draudzenēm. Tas arī no mums prasa lielu atbildību, nepārtraukti ir jāmainās un jāpiedāvā kas jauns, nevaram visās nometnēs katru gadu spēlēt vienas un tās pašas spēles, jo tad vairs nebūs interesanti. Jāmeklē jaunas metodes un izaicinājumi, jo ir bērni, kuri sākuši no pirmās nometnes, “izauguši” no dienas nometnes, viņiem tagad ir jau 16 gadu un joprojām vēlas braukt uz “Zemūdens valstību”. Par to ir lielākais gandarījums un prieks. Vasaru katru gadu noslēdzam ar kādu labdarības pasākumu. Šogad rīkosim nometni Jēkabpils mazturīgo ģimeņu bērniem, kuri tajā varēs piedalīties bez maksas, jo izdevumus segs labvēļi no Amerikas. Esam rīkojuši arī nometni “Līkumu” bērnunama bērniem.
Ja nometni rīko pirmo reizi, jākārto ļoti daudz formalitāšu, un tas ir apgrūtinoši, grūti visā iedziļināties un saprast. Tā kā esmu visu to īstenojusi ne vienu reizi vien, tagad ir krietni vieglāk, zinu, kur, kas un kā jādara. Kad vecāki nāk slēgt līgumus, man ir sagatavota vesela mape — līgumi, anketas, noteikumi, informācija par ārsta izziņu. Uzskatu — tur, kur ir bērni, jābūt lielai piesardzībai, lai pasargātu sevi un bērnus. “Papīru” ir daudz, bet neuzskatu tos par slogu, drīzāk kā drošības garantu, jo nometnes laikā par bērniem atbildu es.
Ar bērniem ir tā — nav tādu, ar kuriem mēs nevarētu tikt galā. Tu neesi labs skolotājs, ja nespēj atrisināt nestandarta situācijas. Vecāki, atvedot bērnus uz nometni, parasti saka: ja kas, zvaniet. Es vienmēr atbildu, lai negaida, nezvanīsim, tiksim galā paši. Nometnē satiekas dažādi bērni, viņi lielākoties nav savā starpā pazīstami, tāpēc nav brīnums, ka rodas dažādas situācijas, un bērns tādā vidē daudz ko iemācās. Tā nav ierastā klase vai bērnudārza grupiņa.
Uzskatu, ka ar bērnu var pilnīgi visu sarunāt, vajag tikai atrast īstos vārdus un attieksmi. Domāju, mums tas ir izdevies, tāpēc arī vecāki mums uztic savus dārgumus, zinot, ka ar viņiem viss būs kārtībā. Pie mums bērns būs paēdis, pieskatīts, nodarbināts, apģērbies atbilstoši laikapstākļiem un nomazgājies. Kā skolotāja iepriekš esmu strādājusi ļoti dažādās nometnēs, praktizējusi dažādas metodes, tāpēc esmu izveidojusi savu labāko pieredzi. Zinu, ka uz šādu nometni droši laistu savu atvasi. Grupas veidojam līdz 30 bērniem, lai tajā varētu justies kā ģimenē, lai katram vakarā var novēlēt labu nakti, ar katru aprunāties, kā pa dienu gājis. Mums ir ļoti pārdomāta un piesātināta dienaskārtība, jo uzskatu: kur bērnam ir par daudz brīvā laika, tur sākas blēņas. Mazākie vakarā parasti “iekrīt” gultā un uzreiz aizmieg, tāpēc nav īsti laika pat paraudāt vai sailgoties pēc mājām, viņi ir noguruši. Mūsu moto: vasaras nometnē bērniem ir iespēja intensīvi darboties un spraigi pavadīt laiku, aizbrauks mājās un tad izgulēsies.
Aizvadītajā nedēļā mediji rakstīja par “3+ Ģimenes karti”, kas Latvijā būs pirmā daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma ar speciālu atlaižu piedāvājumu ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Daudzbērnu ģimenes varēs saņemt atlaides, izmantojot gan valsts, gan privāto uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus. Esmu tikai par to, ka atbalsta ģimenes ar bērniem, priecājos par katru šādu iespēju. Arī mēs, rīkojot nometnes, jau vairākus gadus piedāvājam atlaidi ģimenēm, no kurām pie mums brauc divi un vairāk bērnu. Atlaides nav lielas, bet vecāki ir priecīgi un novērtē. Viņiem ir iespēja par nometni maksāt vairākās daļās, sākot jau pavasarī, daudzas ģimenes labprāt to izmanto.
Viens no visvairāk apspriestajiem aizvadītās nedēļas notikumiem bija starptautiskais jauno dziedātāju konkurss “Jaunais vilnis” Jūrmalā. Daudzi nosodīja, kritizēja, un sabiedrībā populāri cilvēki, arī politiķi, nostājās pret šo konkursu. Es neiedziļinos politiskajos jautājumos, bet kā skatītāja vērtēju atzinīgi — tā ir iespēja reizi gadā dzirdēt kvalitatīvu, citādu mūziku, nekā klausos ikdienā. Nesaskatu neko nosodāmu, ja Latvijā ir iespēja baudīt šāda līmeņa koncertus klātienē. Jebkurš tāda mēroga pasākums ir pienesums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, tā ir arī lieliska reklāma vietai, tas paplašina izklaides iespējas.
Neveiksmīgi bija veselības ministra kandidāta meklējumi. Manuprāt, vissvarīgākais — lai katrā jomā strādā profesionālis. Man nav pieņemami, ka viens un tas pats cilvēks spēj strādāt par aizsardzības, labklājības un veselības ministru, tādā amatā jābūt atbilstošai izglītībai un pieredzei. Pretēja rīcība nerada nopietnu attieksmi pret valdībā notiekošo, jo pat bērnudārza audzinātājai jābūt atbilstošam diplomam. Lai kļūtu par ministru, tas, izrādās, nav vajadzīgs.
Karstā vasara mani nebiedē, mūsu nometnēs peldes ir obligāta dienas sastāvdaļa. Liekam galvā cepures, lietojam aizsargkrēmus, dzeram daudz ūdens un peldamies zināmā teritorijā, stingri ievērojot drošības noteikumus. Pašā svelmainākajā dienas laikā nometnēs ir klusā stunda, tāpēc karsta vasara mums ir pašā laikā!
