Karpatos Lieldienu laikā zēni aizrautīgi spēlē cokatisju. Viņi ripina pa pļavu spilgti krāsotas olas un mēģina ar savu olu trāpīt pretinieka olai. Ja viena no olām ieplīst, to iegūst tas, kura ola palikusi vesela.
Karpatos Lieldienu laikā zēni aizrautīgi spēlē cokatisju. Viņi ripina pa pļavu spilgti krāsotas olas un mēģina ar savu olu trāpīt pretinieka olai. Ja viena no olām ieplīst, to iegūst tas, kura ola palikusi vesela.
Daudzos ciemos Lieldienu olu čaumalas met upītēs un strautos — lai pīlēm un zosīm būtu vairāk pēcnācēju. Šis ticējums acīmredzot saistīts ar pagānisma laiku priekšstatu, ka olas simbolizē auglību. Lieldienu laikā daudzos Karpatu ciematos skan zvani. Ticējums apgalvo, ka zvanīšana palīdzot bitēm spietot.
Interesanta Karpatu tradīcija — poļivaņja — saistīta ar pirmdienu un otrdienu pēc Lieldienām. Pirmdien pa kaimiņu mājām staigā vīrieši un zēni, apšļakstot ar ūdeni sievietes un meitenes. Šļakstīdami ūdeni, viņi sauc: “Hristos voskres!” (“Kristus ir augšāmcēlies!”, bet sievietes viņiem atbild: “Vo istinu voskres!” (“Patiesi augšāmcēlies!”).
