XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki Rīgā norisināsies no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētkus šogad vienos vārdi: “Gaisma līgo Latvijā!”. No Aizkraukles reģiona novadiem svētkos piedalīsies 856 pašdarbnieki.
Būs jauns masts
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku atklāšana notiks, paceļot īpaši izveidotus karogus 420 Latvijas vietās. Pēc svētku galvenā režisora Uģa Brikmaņa ieceres, 30. jūnijā dienas vidū, kad saule ir zenītā, pacels Dziesmu un deju svētku karogus, tā simboliski atklājot svētkus visā Latvijā. Karogi plīvos līdz pat svētku noslēguma dienai.
“Mūsu novadā svētkiem gatavojas 85 dziedātāji un dejotāji, karogu pacelsim visos pagastos — Sērenē, Sunākstē, Staburagā, Daudzesē un arī Jaunjelgavā,” stāsta Dace Kuršinska, Jaunjelgavas novada kultūras nama vadītāja. Sērenē svētku karoga iedziedāšanai izmantoja vietējo autoru komponēto un Sērenei veltīto dziesmu “Man patīk”. “Tās autore ir sēreniete Iveta Kraševska,” stāsta Rudīte Nāzare, Daudzeses pagasta kultūras dzīves organizatore. “Karoga pacelšanas brīdī viņa kopā ar vīru Jāni šo dziesmu arī dziedās. Arī Daudzeses pašdarbnieki karoga zīmes iedziedāšanai izmantoja vietējās iedzīvotājas Elmīras Matules rakstīto dziesmu.”
29. jūnijā visā Latvijā katrā pagastā jāpaceļ mastā īpašais svētku karogs, taču Daudzesē karoga masta nav. “Mūsu pagastā karogu vienmēr ievietoja karoga turētājā, kas piestiprināts pie pārvaldes ēkas fasādes,” stāsta Rudīte Nāzare. “Tagad tiksim pie trijiem jauniem karoga mastiem. Un vēl — kāds neliels, bet jauks pārsteigums karoga pacelšanas dienā gaida Daudzevas un Sērenes pašdarbniekus.”
Pašdarbnieku vairāk
Viskuplāk no Aizkraukles reģiona novadiem būs pārstāvēts Aizkraukles novads — svētkos piedalīsies četrpadsmit kolektīvu (286 cilvēki). Aizkraukles novada kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Vanda Arnta — Laizāne stāsta, ka svētku laikā Aizkraukles dziesmu un deju apriņķa dalībniekus izmitinās divās Rīgas skolās — dejotāji dzīvos Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, bet dziedātāji un koklētāji — Rīgas 1. medicīnas koledžas dienesta viesnīcā. “Arī mūsu novada pašdarbnieki — četri deju kolektīvi — ir tikuši pie jauniem tērpiem, bet koristiem pašuva blūzes,” stāsta Anta Teivāne, Aizkraukles novada kultūras nama vadītāja. “Savukārt Aizkraukles pagasta kultūras nama vīru vokālajam ansamblim par pašvaldības līdzekļiem iegādāti jauni tērpi. Salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, dalībnieku skaits no Aizkraukles reģiona noteikti nav samazinājies, cilvēku varētu būt pat nedaudz vairāk.”
Kokneses novadā ir Aizkraukles reģionā otrs lielākais pašdarbnieku skaits — 221. Arī šajā novadā pašdarbnieki ir visos pagastos, tādēļ svētku karogs plīvos Iršos, Bebros un Koknesē.
Tikai viens — vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi” — svētkos pārstāvēs Neretas novadu. “Uz svētkiem no Neretas novada dosies 20 cilvēku,” stāsta Neretas novada kultūras nama un arī deju kolektīva “Sēļi” vadītāja Inita Kalniņa. “Pagājušajā nedēļā saņēmām jauno novada karogu, to ņemsim līdzi gājienā, arī tērpi mums ir jauni. Pirms tam daudzus gadus kolektīvs taupīgi iztika ar vienu kārtu. Svētku karogus vēl neesam saņēmuši, tie mums būs katrā pagastā — Pilskalnē, Zalvē, Mazzalvē un Neretā.”
Brauks arī horvāti
“Dziesmu svētkiem gatavojamies piecus gadus, tomēr laiks pirms paša notikuma parasti ir vissaspringtākais,” saka Astrīda Davidova, Pļaviņu novada kultūras centra vadītāja. No Pļaviņu novada svētkos piedalīsies 124 cilvēki — koristi, dejotāji un lietišķās mākslas studijas pārstāvji. Astrīda Davidova teic, ka Pļaviņu novadā visos pagastos ir pašdarbnieki, tādēļ karogi plīvos Aiviekstē, Klintainē, Vietalvā un Pļaviņās.
Jauniešu deju kolektīvs “Daugaviņa” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vidupe” šajos svētkos dejos jaunajos, šogad pašūtajos tērpos. Pļaviņu novadu svētkos pārstāvēs arī folkgrupa “Ferdo Rusan” (41 cilvēks) no draugu pilsētas Horvātijā, viņi ies arī gājienā. Horvāts Ferdo Rusans dzīvojis 19. gadsimtā, bijis reformators ar progresīviem uzskatiem, mūziķis, komponists un tautas dzejnieks. Dziedošais kolektīvs ar nosaukumu “Ferdo Rusan” dibināts 1884. gadā.
Piedalās tērpu
skatē
Skrīveros svētkiem gatavojas 120 cilvēku — dziedātāji, dejotāji, tekstilmākslas studija, folkloras kopa. Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse” un jauktais koris “Dīvaja” šopavasar tikuši pie jauniem tērpiem, kas maksāja ap 10 000 latu. “Dzēse” ir vienīgais kolektīvs no Aizkraukles deju apriņķa, kurš piedalās tērpu skatē un pēc žūrijas vērtējuma iekļuvis arī finālā. Latviešu tautastērpu skates noslēguma pasākums norisināsies 30. jūnijā Rīgā, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.
“Raudzījāmies tuvējo novadu rakstus. Tā kā mūsu koristiem jau ir Lielvārdes tērpi, izvēlējāmies sievām darināt Ogres svītrainos brunčus,” stāsta Baiba Dronka, Skrīveru novada kultūras centra vadītāja. “Skates pirmajā kārtā iesūtījām fotogrāfijas, speciāli rīkojām fotosesiju Skrīveru dendrārijā, arī otrajā kārtā veicās ļoti labi, tagad gatavojamies finālam.”
