Prezidenta piemiņu glabā viņa novadnieki. Pirms 74 gadiem, 1934. gada 15. maijā, Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijā notika valsts apvērsums. Atlaida Saeimu, apturēja lielas daļas organizāciju un partiju darbību.
Prezidenta piemiņu glabā viņa novadnieki
Pirms 74 gadiem, 1934. gada 15. maijā, Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijā notika valsts apvērsums. Atlaida Saeimu, apturēja lielas daļas organizāciju un partiju darbību. Latvijā valdīja Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Taču daudzu cilvēku atmiņā šis laiks palicis prātā kā labie Ulmaņlaiki, kas asociējas ar bagātu, turīgu, spēcīgu valsti — Latviju.
Vēsturnieki Kārļa Ulmaņa darbību politikā vērtē pretrunīgi, bet nav noliedzama viņa nesavtīgā darbošanās savas valsts un cilvēku labā, viņa ieguldījums tautas pašapziņas celšanā.
Piemineklis Zemgales sētai
Kārļa Ulmaņa piemiņu rūpīgi glabā viņa dzimtās puses ļaudis. Par to var pārliecināties, dodoties kādā no ceļojumu firmu ieteiktajiem ekskursiju maršrutiem pa prezidenta dzīves vietām.
Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas “Pikšas”, plašais pagalms ar saimniecības ēkām ir kā piemineklis Zemgales lauku sētas pamatīgumam. Laiku pa laikam atgriezdamies, prezidents te smēlās spēku. Dzīvojamajā mājā izvietota ekspozīcija, kas veltīta prezidentam un viņa dzimtai. Etnogrāfiskā stilā veidota Kārļa Ulmaņa mātes un tēva istaba, kur viss ir gandrīz tāpat, kā līdz 1941. gadam.
Atjaunotajā kūtī apskatāma senā lauksaimniecības tehnika. Kā redzams fotogrāfijās, trīsdesmitajos gados tieši “Pikšās” to iemēģināja.
Izstāžu zālē iekārtota Gunāra Ulmaņa — Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēla — gleznu izstāde. Māksliniekam bija tikai seši gadi, kad viņu no “Pikšām” izsūtīja uz Sibīriju. Tikai pēc 50 gadiem viņš atgriezās dzimtajās mājās. G. Ulmanis te palīdzēja izveidot piemiņas muzeju, visu atjaunojot pēc fotogrāfijām, jo padomju laikā saimniecība bija nopostīta.
Skan kā sendienās
Tūristiem ir iespēja uzkāpt arī Bērzes baznīcas, kura pārbūvēta 19. gs. vidū, zvanu tornī. Šajā baznīcā kristīja un iesvētīja Kārli Ulmani. 1939. gadā viņš baznīcas draudzei uzdāvināja zvanu ar veltījumu uz tā. Zvans izgatavots Liepājas drāšu fabrikā un sver apmēram tonnu. Otrā pasaules kara laikā baznīcu daļēji sagrāva, taču iedzīvotāji izglāba zvanu, kurš atkal ir novietots tornī. — Vai skan ar’ jeb kalpo tik kā relikvija? — kāds tūrists to grib pārbaudīt un iekustina zvana mēli. Zvana dzidrā skaņa atbalsojas tālu pāri Zemgales līdzenumiem.
Tikai zīme vien
Vecajā kapsētā pie baznīcas ir apbedīti Kārļa Ulmaņa vecāki, viņa audžuvecāki un citi dzimtas locekļi. Laikā, kad viss zied un zaļo, viņu atdusas vietas šķita ļoti pieticīgi sakoptas. Bērzes kapos vēlējās atdusēties arī pats prezidents. “Tā ir mana negrozāmā griba un vēlēšanās, lai es tiktu paglabāts dzimtā kapsētā, lai es tiktu paglabāts še no mūsu pašu vecās baznīcas — mūsu pašu kapsētā blakus tēvam un mātei,” bija teicis Kārlis Ulmanis 1939. gadā. Diemžēl viņam bija uz visiem laikiem jāpaliek svešumā. Tā kā prezidenta kapavietu neatrada, 90. gadu sākumā Bērzes kapsētā viņam atklāja piemiņas zīmi. Vietā, kuru mūža dusai esot noskatījis pats Kārlis Ulmanis.
Ozols — Latvijas simbols
Pie Bērzmuižas vecās pamatskolas vēl arvien kuplo ozols, kuru skolas gaitu laikā stādījis Kārlis Ulmanis. Stiprs un varens — tāds, kādu vēlējās redzēt Latviju ievērojamais valstsvīrs. Skolas vecajā ēkā, kurā trīs gadus mācījās Kārlis Ulmanis, īpaši interesanta ir krāsainā vitrāža ar viņa portretu. To skolai 1936. gadā uzdāvinājusi Ādolfa Kālerta Rīgas stiklinieku darbu firma. Redzamā vitrāža ir dāvinājuma kopija, jo oriģināls diemžēl nav saglabājies.
