Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos 24. novembrī būs pēdējais iesaukums obligātajā dienestā, jo turpmāk mūsu valstī būs tikai profesionālā armija. Slēdzot darba līgumu, jaunieši pildīs aizsardzības ministra noteiktos amatus.
Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) 24. novembrī būs pēdējais iesaukums obligātajā dienestā, jo turpmāk mūsu valstī būs tikai profesionālā armija. Slēdzot darba līgumu, jaunieši pildīs aizsardzības ministra noteiktos amatus.
Jau tagad, lai dienētu profesionālajā militārajā dienestā, interesentiem jāieņem rinda, jo gribētāju ir vairāk nekā brīvo vietu. Pēc rekrutēšanas un atlases līgums par profesionālo dienestu jau noslēgts ar 397 kandidātiem.
Latvijas parlamenta lēmumu izveidot valstī profesionālo armiju ar atvieglojumu uzņēma gan jaunieši, kuriem obligātais dienests bija kā bieds, gan mātes, kuras baidījās par savu dēlu drošību līdzšinējā armijā.
Mēs neesam aizmirsuši cinka zārkus, kurus ar latviešu karavīru mirstīgajām atliekām savulaik simtiem ģimeņu saņēma no Afganistānas un arī dažiem PSRS reģioniem.
Desmitiem karavīru gājuši bojā arī brīvās Latvijas armijā, kurā vēl līdz šai dienai nav izskausta briesmīgā padomju armijā iegūtā “dedovščinas” tradīcija. Armijā jauniešus pazemoja un sita, bet virsnieki par to neuztraucās. Maldīgi uzskatot, ka jauniņo pārbaude ir vīrišķības “apliecinājums”, kurš diemžēl nereti jauniešiem beidzās ar sakropļojumiem vai pat nāvi.
Vai kāds var galvot, ka līdzīgu gadījumu nebūs arī profesionālajā armijā? Viss taču atkarīgs no tā, cik kulturāli un kompetenti būs gan komandieri, gan karavīri.
Arī profesionālajā armijā droši vien neiztiks bez “drosmes” pārbaudījumiem, taču šie karavīri paši būs izvēlējušies militārista karjeru. Vai tajā valdīs saprāts vai spēcīgākā dūre? Tas atkarīgs no gaisotnes armijā, arī no ģimenes, kādā karavīrs audzis, un skolas, vai skolotāji mācījuši zēniem būt gan savas zemes patriotiem, gan labestīgiem cilvēkiem.
