Krievijas cara laika armijas karavīrs, kam bija jādien 25 gadi, labprātāk būtu vēlējies piedzimt nākotnē, ja vien zinātu privilēģijas un priekšrocības, kas viņu sagaida. Tajā skaitā iespēja pamest dienestu, kad vien sirds to vēlas un apstākļi spiež.
Šogad līdz augustam darba līgumu ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) lauzuši jau 165 karavīri — gan ierindnieki, gan arī virsnieki un instruktori. Daudziem vieglāk ir atmaksāt naudu nekā nodienēt līgumā paredzētos piecus gadus. Daļa tomēr paliek Latvijā, bet dažs darbu atrod ārzemēs, un NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube var vien smagi nopūsties par vējā izmesto valsts naudu un laiku, kas izlietots viņu sagatavošanai. Bet ne jau viņa spēkos ir atkal “sasildīt” karavīriem amata vietas — kopš krīzes sākuma par trešdaļu ir “apcirpts” atalgojums, nav vairs bērnu piedzimšanas pabalstu un transporta izdevumu kompensāciju. Ministru kabineta noteikumi nosaka — kareivis pirmajā dienesta gadā pirms nodokļu nomaksas saņem 268 latu mēnešalgu, instruktori — 322 līdz 341 latu. Jo vairāk izdienas gadu, jo alga lielāka, tomēr tā pieaug lēni.
Zemessardzes 55. bataljona komandieris Uldis Albiņš atklāj, ka no dienesta vietas Aizkrauklē peļņā uz Angliju aizbraucis viens kareivis, bet pēc divu virsleitnantu došanās pensijā 45 gadu vecumā jau pusotru gadu ir divas vakances — vajag vismaz piecus gadus, lai sagatavotu šāda līmeņa speciālistus. Viņš atzīst, ka algas ir mazas un, iespējams, nākotnē vakances aizpildīt būs arvien grūtāk.
Problēmas ir arī kaimiņvalstīs. Lietuvas armijas sauszemes spēku komandieris ģenerālmajors Jons Vitauts Žuks atzīst, ka trūkst kareivju un atteikšanās no obligātā militārā dienesta tomēr nav bijusi pareiza. Viņš pieļauj, ka reiz vajadzēs atgriezties pie obligātā dienesta un iesaukšanas uz 9 — 13 nedēļām vai uz trim mēnešiem kā Dānijā, jo, izrādās, profesionāls dienests nebūt nenozīmē, ka to pārplūdina kareivju masas, un ne visiem gribētājiem tas ir pa spēkam.
Nākamgad Latvijas budžets atkal jāsamazina, un, iespējams, tas skars arī NBS. Pašlaik aizgājušo kareivju vietā vēl nāk citi, esot pat konkurence. Tomēr valstij jāizsver, kas izdevīgāk — paaugstināt karavīriem algu un viņus noturēt dienestā vai arī laiku pa laikam sagatavošanu sākt no gala.
