Aizvadītās nedēļas nogalē sakarā ar vīrusa Covid-19 izplatību un ārkārtas stāvokļa ieviešanu Lietuva slēdza robežu ar Poliju un Latviju. Šīs nedēļas sākumā ierobežojumus šķērsot robežu ieviesa arī Latvijas valdība. Esam pierobežas reģions, daudzi Neretas novada un tuvākās apkaimes iedzīvotāji dodas regulāri iepirkties uz kaimiņvalsti. Sadarbība notiek arī abu valstu uzņēmēju un zemnieku starpā.
Pagājušajā sestdienā, 14. martā, Lietuva, ņemot vērā Covid-19 epidēmijas draudus, atjaunoja robežkontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām ar Poliju un Latviju. Lietuva uz savas valsts robežas izvieto kontroles posteņus. No 19. marta Lietuvā ielaiž tikai ārvalstu pilsoņus, kuriem ir oficiāla uzturēšanās vai darba atļauja Lietuvā, kā arī komerctransportu.
Otrdien dienas laikā Neretas robežpunktā pie Suvainišķiem ceļu aizšķērsoja Lietuvas robežsardzes automašīna un tās tuvumā esošie divi spēcīgas miesasbūves robežsargi. Viņi jautāja, vai vēlos nokļūt Lietuvā. Tā gan nav mans mērķis. Īsā sarunā uzzinu, ka dienā vidēji šajā vietā robežu šķērso ap desmit cilvēku. Pārsvarā tie ir tuvāko māju iedzīvotāji, kas iepērkas Suvainišķu veikalā. Tas no mājām ir vien pārsimt metru attālumā, turpretī Nereta — pieci kilometri.
Jābrauc lieki teju
200 kilometru
Stasis Kanops no saimniecības “Gundegas” Neretā, kas ir pāris kilometru attālumā no Suvainišķiem, stāsta, ka, dzīvojot pierobežas zonā, pie dokumentu pārbaudes pieraduši. Kopš ieviesta robežkontrole, uz Lietuvas pusi nav devies. Nav vajadzības un arī nevajadzēs tuvāko nedēļu laikā, kad kontrole turpināsies. Par laimi, pienu joprojām var nodot, to savāc Jēkabpils piena kombināts, kas tālāk visu pienu piegādā Rokišķu piena kombinātam.
Uzņēmējs Juris Budris no Neretas teic, ka vienīgais, kas uztrauc, ir kravu pārvadājumi. Lai ar taras klučiem, ko regulāri piegādā Obeļos, Lietuvā, nokļūtu tuvākajā robežas šķērsošanas punktā pie Daugavpils, papildus jānobrauc 85 kilometri vienā virzienā, kā arī jāgaida rindā uz robežas.
Neretiete Aiga Mistre stāsta, ka vīrusa dēļ viņas dzīve nav kļuvusi ierobežotāka. Par laimi, neviens no tuviniekiem ārzemēs nav bijis. Pagrabā apcirkņi un plaukti pilni, tāpēc arī uz veikalu bieži nav jādodas, labi ja reizi nedēļā.
Jēkabpils piena kombināta piena iepirkšanas speciālists Arnolds Danovskis stāsta, ka visu Latvijā savākto pienu uz Lietuvu drīkst nogādāt tikai caur trim kontroles punktiem, no kuriem tuvākais ir Medumi — Zarasi, netālu no Daugav-
pils. Nākamais ir Grenctālē, pie Bauskas, un trešais ir netālu no Būtiņģes, Liepājas pusē. Visos šajos punktos atļauta tikai komerctransporta kustība, un, kā stāstījuši uzņēmuma šoferīši, ar privātajām automašīnām robežu šķērsot ir aizliegts. Komerctransporta vadītājiem uz robežas jābūt līdzi kravas pavaddokumentiem, bet, iebraucot rūpnīcas teritorijā, individuālās aizsardzības līdzekļiem — sejas maskai, cimdiem. Protams, šādi robežas šķērsošanas pasākumi rada papildu izmaksas, jo automašīnām jāveic lieki simts kilometri. Tomēr piena savākšanas grafiku vismaz līdz šim tas nav ietekmējis. Tas drīzāk ietekmējis automašīnu vadītāju darbu, kuriem jāizbrauc agrāk, nekā ierasts.
Vajadzības jārisina pašvaldības līmenī
Valsts robežsardzes galvenā inspektore majore Kristīne Pētersone teic, ka no Latvijas puses nekādi ierobežojumi ne iedzīvotāju, ne kravu pārvadājumiem nav ieviesti, to dara Lietuva, un robežsardze joprojām nodarbojas ar imigrācijas kontroli.
Par aktuālo informāciju saistībā ar robežas šķērsošanu jāinteresējas Ārlietu ministrijā, arī ministrijas mājaslapā.
Lietuvas vēstniecības Latvijā konsuls Toms Grabausks teic, ka līdz 30. martam ārvalstu iedzīvotājiem iebraukšana Lietuvā noteiktās karantīnas dēļ ir aizliegta un aizliegums attiecas uz visiem, izņemot tos, kuriem ir atļaujas dzīvot (uzturēšanās atļauja) Lietuvā vai pastāvīgs darbs šajā valstī. Kravu transportam noteiktas trīs Latvijas—Lietuvas robežas šķērsošanas vietas.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris teic, ka nepieciešamības gadījumā risinājumu vienmēr var mēģināt rast, ko rāda Valkas un Valgas piemērs uz Latvijas—Igaunijas robežas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vita Krieviņa teic, ka konkrētus gadījumus sākotnēji var risināt pašvaldību līmenī, kā tas noticis Valkas—Valgas gadījumā, kur sākotnēji Valkas pašvaldība vērsās ar rakstisku lūgumu VARAM, un tālāk ministrija sadarbībā ar Igauniju situāciju risināja. ◆
