22. martā pulksten 19 Skrīveru kultūras namā ar izrādi “Henrijs VIII” viesojas neatkarīgais teātris “Kabata”.
22. martā pulksten 19 Skrīveru kultūras namā ar izrādi “Henrijs VIII” viesojas neatkarīgais teātris “Kabata”.
Izrādes režisors ir trimdas latvietis Gunārs Vērenieks. Galvenajā lomā — Andris Bērziņš, viņa sievas atveido Lāsma Kugrēna, Zane Burnicka, Aīda Ozoliņa, Raimonda Vazdika, Indra Burkovska, Agnese Zeltiņa un Ruta Vītiņa.
Lai gan luga ir par Anglijas karali Henriju VIII un sešām sievietēm viņa dzīvē, tā nav autentiska. Šajā nopietnajā komēdijā vēsturiskās personas darbojas no 16. gadsimta līdz mūsdienām, iztirzājot daudzas politiskas, sociālas un ētiskas problēmas, kas nav atrisinātas joprojām un arī šodien izrādās apbrīnojami aktuālas. Autors savu ideju izpausmei būtu varējis izmantot arī Napoleonu Bonapartu, Josifu Staļinu, Ādolfu Hitleru vai citas vēsturiskas personas, kuras ir būtiski veidojušas un ietekmējušas šo pasauli un cilvēces likteņus. Vairāki režisori lugu interpretējuši arī kā analoģiju komunismam, tā dzimšanai un norietam.
Lugas pirmizrāde vācu valodā notika 1957. gadā, un tūlīt to uzveda vairāk nekā 20 teātru Vācijā, Austrijā un citur. Angliski luga pirmoreiz iestudēta 1959. gadā Ņujorkā, Selivana ielas teātrī, režisors — Filips Lorenss, Henrija lomā — Rasels Golds. Monreālas Repertuāra teātrī luga iestudēta 50. gadu beigās manā režijā.
Autors piezīmējis, ka šajā lugā Henrijs VIII pārstāv mūsdienu modernā cilvēka tipu un uztveri. Mūslaiku tēmas un aspekti iekļaujas viņa dzīvē un vēsturiskajā esībā, kuru spilgti raksturo gan erotisms, gan morālā traģikomēdija. Attiecības ar viņa sešām sievām it kā attīstās cauri transcendentālam laikam, jo gan Henrijs, gan viņa karalienes apzinās vēsturisko notikumu turpmāko attīstību un savu neizbēgamo likteni.
Autors paredzējis, ka dekorācijām jābūt pēc iespējas vienkāršām, tikai iezīmējot vēsturisko stilu, laikmetu utt. Henrijam jābūt vienā kostīmā un grimā, bet sieviešu apģērbam jāiezīmē laika plūdums no renesanses līdz mūsdienām. Arī rekvizītiem jābūt minimāliem, un šīs lugas uzvedumā ir būtiski, lai uz skatuves nebūtu citu tēlu (pāžu, kambarkungu, tiesnešu utml.).
Cerams, ka šī skarbā un nežēlīgā, bet reizē arī vitālā un asprātīgā luga ieinteresēs skatītājus arī Latvijā.
