Kopš 2000. gada tautas skaitīšanas Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par vairāk kā 300 tūkstošiem jeb 13%. Mūsu ir 2 miljoni un gandrīz 70 tūkstošu, bet bijām ap 2 miljoniem 370 tūkstošiem.
Ieskatoties vēsturē, kopš notiek tautas skaitīšana, lielākais lēciens augšup bija no 1960. līdz 1970. gadam, lielākais kritums —
no 1990. līdz 2000. gadam, un mēs turpinām tuvoties 1935. gada rezultātam, kad Latvijā bija mazāk kā 2 miljoni iedzīvotāju. Nekas neliecina, ka lejupslīdi varētu apturēt: iedzīvotāju skaits sarūk, pensionāriem naudu pelna mazāk cilvēku, dzimstība samazinās. Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa pēc tautas skaitīšanas rezultātu paziņošanas sacīja: “Mēs priecājamies, ka tautas skaitīšanas dati ir optimistiskāki, nekā tika paredzēts vispesimistiskākajās prognozēs.” Tas saskan arī ar premjera Valda Dombrovska teikto.
Šķiet, ka valdība ir pilnīgā neziņā par to, kas valstī notiek. Nesen lasīju, ka “Coca — Cola” kompānija savas darbības pirmsākumā, lai sekmīgi realizētu produktu visā pasaulē, izstrādāja sistēmu, uzskaitot katru pārdoto dzēriena pudeli un arī to, kas šo dzērienu izvēlas — jaunietis vai cilvēks gados, sieviete vai vīrietis. Tagad arī Indijā un Āfrikas vidienē katrs zina, ko nozīmē sarkanbaltā etiķete. Mēs savu mazo zemīti nespējam izkontrolēt, un to, kas notiek zem sarkanbaltsarkanā karoga, īsti nezina pat valsts pirmās personas.
Vakarrīt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts televīzijas intervijā, analizējot jauniegūtos datus, teica, ka nākotnē nāksies pieregulēt vienu otru pozīciju budžetā, tajā skaitā sociālajā jomā. Palielinoties pensionāru un samazinoties naudu pelnošo skaitam, loģiski, pienāks brīdis, kad sociālajā budžetā nebūs, kas veic iemaksas. “Pēc divdesmit gadiem strādnieku vairs nebūs,” tā Pavļuta kungs. Valdības sievu un vīru spriedelējumi, kā veicināt dzimstību Latvijā, ir tikpat nekonkrēti kā agrāk, nodurtām acīm bērniem skaidrojot, no kurienes viņi radušies. Kāposti un stārķi te nav vainīgi. Valstsvīri nez kāpēc runā par jaunām vietām bērnudārzos, sociālajām garantijām, aizmirstot, ka cilvēku vada instinkti, nevis solījumi. Var gudri spriedelēt, ka vispirms jārada apstākļi, kuros jaunā paaudze spēs pilnvērtīgi attīstīties. Bet kā notiek jaunā ģimenē? Bērns vienkārši piedzimst. Un vecāki sitas kā pliki pa nātrēm, lai viņu izaudzinātu. Bet cilvēku mūsu valstī tikmēr paliek arvien mazāk. Piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo tautas skaitīšanu 2000. gadā, iedzīvotāju skaits visstraujāk samazinājies Latgalē, dažos novados pat par 30%.
