— Izlasīju “Staburagā” Ziemeles kundzes rakstīto par kapusvētkiem Aizkraukles pagastā.
— Izlasīju “Staburagā” Ziemeles kundzes rakstīto par kapusvētkiem Aizkraukles pagastā. Tieši tāpat cilvēki kapusvētkos uzvedas arī Zutēnu kapsētā Bebru pagastā, — “Staburagam” viendien zvanīja kāda skrīveriete.
— Ieradušies uz kapusvētkiem, cilvēki skaļi pļāpā, neklausās, ko runā mācītājs. Ja vēl viņi būtu atbraucēji no tālienes, kuri satiekas reizi gadā, bet nē — vietējie! Mācītājs Baltruks reizēm apklusa un nosodoši paskatījās uz pļāpātājiem, bet viņiem ne silts, ne auksts — turpina vien tālāk.
Ievēroju kādu sievieti. Tērpusies tikai melnā, droši vien nesen kādu tuvinieku apglabājusi. Domāju — vismaz viņa stāvēs un klausīsies, taču sieviete tikai staigāja apkārt kapsētai, citus izgrūstīdama un paziņas meklēdama. Kādu satikusi, bija viena no skaļākajām runātājām.
Tādu pašu ainu esmu novērojusi kapos Skrīveros un Jēkabpils rajonā. Vai tiešām cilvēki tik ļoti neciena mirušos, ka nevar pusstundu paklusēt? Šie atceres svētki taču domāti viņiem. Lai pēc svētbrīža ēd, dzer un klačojas, cik tīk! Taču pēc kapusvētku svinīgās daļas šie cilvēki nez kāpēc tūlīt pazūd!
Kad vienreiz kapusvētkos būs kārtība? Kam par to būtu jāgādā — mācītājam, draudzes valdei, pagasta vadībai? Bet varbūt kapusvētkos jānorīko policists, lai izved pa vārtiem tos, kas neprot uzvesties? Kā domājat jūs, lasītāji?