“Kāpēc Aizkrauklē, pie Jaunceltnes ielas 53., Sprīdīša ielas 6. mājas un citur, stāda tikai priedes un egles? Man nav pretenziju pret šiem kokiem, tomēr vajadzētu stādīt arī lapukokus — kļavas, liepas, bērzus un ozolus,” redakcijai sašutusi saka kāda aizkraukliete (uzvārds ir zināms). “Lūdzu, uzrakstiet par to, man ļoti interesē, kāpēc tā? Vai tad Latvijā vairs neaudzē liepas un kļavas?”
Kāda cita lasītāja jautā, kad tad beidzot automašīnu stāvlaukumu saliņās stādīs solītās kļavu ‘‘bumbas’’?
Iedzīvotāju stādītie izrauti
“Priežu un egļu stādi tika atvesti agrāk, tādēļ tos iestādīja vispirms. Lapukokus stādīs vēlāk,” skaidro Aizkraukles novada galvenais arhitekts Juris Letinskis. “Iedzīvotāji “Purvciemā” pie mājām pirms daudziem gadiem paši ir iedēstījuši bērzus, liepas, kastaņas un kļavas, šie koki ir izauguši un sakuplojuši, tādēļ tādus nestādīs. Lai papildinātu ainavu, izvēlēti arī citi koki.”
Iedzīvotāji gan iebilst, ka viņu stādītie koki ir izgāzti un aizvesti, piemēram, pie Lāčplēša ielas 35. un 37. mājas. Izveidoti asfaltēti laukumi — kur gan tur vairs vieta kokiem?
Juris Letinskis: “Kokus un krūmus nozāģēja un izgāza tur, kur tie traucēja komunikācijām vai bija nokaltuši. Gar Lāčplēša ielas 35. māju iestādīs 13 Amūras ceriņu krūmu, tie ātri sakuplos. Starp Lāčplēša ielas 37. un 39. māju būs lapukoku un skujukoku grupa. “Purvciemā” skujeņu īpatsvars ir neliels — no 4000 kokiem un košumkrūmiem “Purvciemā” ir paredzēts iestādīt tikai 90 priežu un 125 zemās kalnu priedes. Stādīs arī kadiķus. Priedes kopā ar vidēji augstiem un zemiem skujeņiem veidos pievilcīgu ainavu. Lielākā priežu grupa ir iestādīta dzīvojamās mājas galā — Sprīdīša ielā 6. Tādēļ koki neaizēnos māju, bet ziemā kaut nedaudz aizturēs aso ziemeļu vēju. Šie koki rada ļoti labvēlīgu klimatu, ne velti pirmskara periodā Ogre priežu dēļ bija ieguvusi kūrortpilsētas statusu, bet dzīvojamie rajoni Rīgā, Mežaparkā, ir ļoti iecienīti tieši priežu dēļ. Gribētu Aizkrauklē vairāk priežu, jo tuvākajā apkārtnē to nav, tomēr jāņem vērā, ka šie koki ir augsti, aizēno logus un veido arī plašu sakņu sistēmu. Visur priedes nemaz nevar stādīt. Arī ozoliem ir nepieciešama liela brīva teritorija, jo tie veido ļoti kuplu vainagu un plašu, dziļu sakņu sistēmu. Taču visapkārt mājām ir komunikācijas, koku saknes tās var sabojāt, tāpat kā māju pamatus. Komunikāciju dēļ arī mazākus kokus ne visur var stādīt, piemēram, pie Lāčplēša ielas 25. mājas dēstīs tikai ceriņus. Visos dzīvojamo māju iekšpagalmos stādāmo augu kompozīcijas izveidi lielā mērā ierobežoja plašais komunikāciju tīklu sazarojums. Bērzi šopavasar ir iestādīti vienīgi gar Maurēnu ielu. Gar šo ielu stādīs arī Pensilvānijas ošus.
Bruģē, kur iemīda takas
Pie Jaunceltnes ielas 53. mājas aug divi bērzi, to tuvumā stādīs košumkrūmus fiziokarpus. Pie mājas būs divas skujeņu grupas, vienā — divas, otrā — trīs sudrabegles, kā arī kalnu priedītes un kadiķi. Lapukokus tur nestādīs, jo tie aug šīs mājas tuvumā un tuvākajā apkārtnē.
Pie Sprīdīša ielas 6. mājas jau aug iedzīvotāju stādītie lapukoki. Starp Jaunceltnes ielas 43. un 51. māju būs bērnu rotaļu un atpūtas laukums ar soliņiem, šūpolēm, vingrošanas rīkiem, virvju piramīdām, smilšu laukumu, tur varēs vingrot arī lielāki bērni. Apkārt laukumam stādīs kokus un krūmus, tie uzlabos pilsētvidi. Kokus un krūmus apvienos grupās, piemēram, vienā vietā stādīs Maķedonijas priedes un ciedru priedes, citā vietā — sudrabkļavas. Būs arī citu šķirņu kļavas ar dažādām lapu nokrāsām, zviedru pīlādži, Pensilvānijas oši, dekoratīvo košumkrūmu stādījumi. Celiņus bruģē vietās, kur gājēji agrāk bija iestaigājuši takas.
“Purvciemā” varēs redzēt arī nokarenos zeltzaru vītolus, Amūras ceriņus. Apstādījumu kvalitāti varēs novērtēt tikai pēc pieciem, desmit gadiem, kad viss sazaļos un sakuplos.
Visās automašīnu stāvlaukumu saliņās būs kļavas ‘Globosum’, kuras izaug apmēram līdz triju metru augstumam. Kļavas vizuāli mazinās milzīgo asfalta laukumu un dos nelielu ēnu automašīnām un asfaltam, kas saulē ļoti sakarst.”
