Ar interesi 25. marta “Staburagā” izlasīju Ināras Sudares rakstu “Politiskais pavasaris”. To lasot, nācās atzīt, ka acīmredzot “Staburaga” lasītājiem esmu parādā skaidrojumu par konservatīvas politiskās partijas veidošanu. Tādēļ vēlos kliedēt neskaidrības un minējumus.
“Visi tikai grib varu un naudu ar Bordānu (..) kopā”. Pirmkārt, politiskās partijas “a priori” tiek dibinātas ar mērķi parlamentāro vēlēšanu ceļā gūt politisko varu. Jo partijas būtība ir mērķtiecīgs darbs, kas vērsts uz noteiktu vērtību — atbilstoši ideoloģiskajiem uzstādījumiem — īstenošanu praksē, izmantojot valsts varu. Ja politiskajai partijai nav varas, tā nespēj realizēt pašas izvirzītos mērķus. Līdz ar to būtu dīvaini, ja kāda partija deklarētu, ka negrib iegūt varu: šāda partija demokrātiskā sistēmā ir lieka.
Cita lieta, ka Latvijā viena pēc otras dzimst dažādas interešu grupas, kuras nereti interesē vien vēlēšanās iegūt tā saucamo “zelta kārti”, nevis tiešām īstenot noteiktu politisku programmu, kas balstās konkrētā partijas ideoloģijā jeb pamatvērtībās. Šādas programmas īstenošana dzīvē prasa ne vien skaidru programmu kā redzējumu, bet arī zinošus, spējīgus un godprātīgus cilvēkus dažādās nozarēs ar labām vadītāja prasmēm, kurus vieno pamatvērtības — ideoloģija.
Par to, ka situāciju Latvijā ir iespējams mainīt, es pārliecinājos, būdams tieslietu ministrs. Tas nav ne viegli, ne ātri, bet tas ir iespējams. Tāpēc es uzskatu, ka šobrīd mans pienākums ir iesākto turpināt.
Savukārt, runājot par naudu, vēlos uzsvērt: politikā nav jāiet, lai pelnītu naudu; ja ir vēlme pelnīt naudu, jādodas biznesā. Politika nav (!) un nevar būt bizness, un mums — Latvijas sabiedrībai kopumā — jāpārstāj politiku uzskatīt par biznesu. Tāda pieeja bija raksturīga deviņdesmitajiem gadiem un diemžēl beidzās ar valsts nozagšanu.
“Ja kādam no šiem interesētu valsts un tauta, tad neveidotu partiju, bet iekļautos kādā no jau esošajām”. Otrkārt, vēlos atgādināt, ka pie varas esoša partija izslēdza Jāni Bordānu, nevis Bordāns pats to pameta. Mani no partijas izslēdza pēc tam, kad sāku reformas cietumu, uzņēmumu reģistra, maksātnespējas administratoru un tiesu nozarēs. Turklāt liela daļa vēlētāju negrib balsot par esošajām partijām, liela daļa domā vispār nepiedalīties vēlēšanās, ja nebūs apmierinoša partiju piedāvājuma. Tāpēc pašreizējā situācijā, ja interesē valsts un tauta, ir jāpiedāvā vēlētājiem kvalitatīvi jauna politiskā partija, balstīta uz skaidru un visiem saprotamu ideoloģiju — lai nemānītu vēlētājus, solot vienu, bet vēlāk darot kaut ko ideoloģiski pretēju.
Latvijā mēs šobrīd nevaram runāt par politisko partiju spektru demokrātijas izpratnē, jo esošajām partijām nav politiskās ideoloģijas. Tās par savu pazīšanās zīmi izvirza nevis ideoloģiju, bet personas. Vēlētājiem pašreiz nav iespēju izvēlēties starp liberālu, konservatīvu vai sociāldemokrātisku partiju, tā vietā tiek piedāvāts balsot par “krievu” vai par “latviešu” partijām, par “labiem” vai “vēl labākiem” pietiekamu publicitāti ieguvušiem cilvēkiem. Nacionālisms nevar būt ideoloģija, jo nacionāli domājoši cilvēki var būt gan ar liberāliem, gan konservatīviem ekonomiskajiem uzskatiem, līdz ar to uz nacionālisma platformas vienojušies cilvēki kā kopums vienmēr būs neprognozējami ekonomiskās un līdz ar to arī sociālās politikas jautājumos.
Es kopā ar domubiedriem vēlos veidot konservatīvu politisko partiju, cerot, ka sekos liberāļu partija utt., kas nākotnē katram Latvijas pilsonim nodrošinās izvēli atbilstoši vērtībām. Politisko partiju dažādības — demokrātijas izpratnē — trūkums ir Latvijas politiskās sistēmas vājums, kas jau sāk pašos pamatos bojāt mūsu valsts attīstības iespējas. Tāpēc es kopā ar domubiedriem piedāvāju atvērt jaunu lappusi Latvijas politiskajā vēsturē. ◆
