“Varbūt ar jūsu palīdzību varētu saņemt atbildi, vai Aizkraukles pilsētā dzīvo cilvēki, kuri ir atbrīvoti no Latvijas likumu ievērošanas?” redakcijai raksta Varis Eglīte.
Pietrūkst
līdzekļu
“Pie dzīvojamās mājas Ceriņu ielā 6 Aizkrauklē nekad neizkar Latvijas Valsts karogu, jo māja neesot nodota ekspluatācijā, taču mājā jau apmēram 10 gadu pastāvīgi dzīvo cilvēki. Mājā ir ierīkota vistu ferma — viena kūts ir dzīvojamajā mājā, otra — siltumnīcā,” teikts vēstulē.
“Māju sāka celt mani vecāki, taču nepabeidza. Viņi tagad ir miruši. Es mājā dzīvoju vairākus gadus, un tā patiešām nav nodota ekspluatācijā, jo tam trūkst līdzekļu,” redakcijai stāsta Gaļina Vinogradova. “Vistas es turu savām vajadzībām, un nekādas fermas man nav. Siltumnīcā broilerus baroju gaļai, bet tikai vasarā. Pensija ir maza, un ne valstij, ne pašvaldībai palīdzību neprasu. Katrs cenšas izdzīvot, kā prot. Vai es savā zemesgabalā nevarēšu turēt vistas? Ja kādu uztrauc, ka pie manas mājas nav karoga, turpmāk svētkos to izkāršu.”
Jāpabeidz gada
laikā
Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis stāsta, ka Aizkrauklē nedrīkst turēt liellopus, bet vistas turēt ir atļauts. Viņš skaidro, ka likums “Par Latvijas Valsts karogu” neparedz, vai pie ekspluatācijā nenodotas mājas ir vai nav jāizkar Valsts karogs.
Aizkraukles novada būvvaldes vadītājs Jans Korols apgalvo, ka saskaņā ar Būvniecības likumu nedrīkst dzīvot mājā, ja tā nav nodota ekspluatācijā, tomēr šajā mājā cilvēki dzīvo. Savukārt Juris Letinskis teic, ka tāda problēma ir visā valstī. Viņš atceras kādu radiopārraidi, kurā runāts par šo jautājumu. Kāds būvinspektors jautājis, kāpēc cilvēki dzīvo nepabeigtā mājā, bet tās īpašnieks atbildējis, ka nedzīvo, bet to sargā. Bet kāpēc mājā ir arī sieva un bērni? Arī šim jautājumam bijusi gatava atbilde: “Mēs sargājam maiņās!”. Sargāt ekspluatācijā nenodotu māju nav aizliegts.
“Apskatīju māju Ceriņu ielā 6 — tai nav pabeigts otrais stāvs, jo saimniecei neesot naudas, ir maza pensija,” viņš stāsta. “Ekspluatācijā var nodot arī bez otrā stāva apdares. Noteicu gada termiņu, lai pabeigtu otro stāvu un māju nodotu ekspluatācijā. Ja tas netiks izdarīts, būs jānoformē protokols un jāpiemēro sodanauda. Mājas saimniece apgalvoja, ka turpmāk svētkos pie mājas karogu izkārs. Tā kā man ir jāpārbauda atbilstība Būvniecības likuma prasībām, vistu jautājums nav manā kompetencē.
Vai raksta viltvārdis?
“Varis Eglīte man kaimiņos nedzīvo, un es tādu cilvēku nepazīstu. Ir Māris Eglītis, taču viņš apgalvo, ka tādu vēstuli nav rakstījis. Ja būtu rakstījis, man to pateiktu, par to esmu pārliecināta,” stāsta Gaļina Vinogradova.
Māris Eglītis pa tālruni redakcijai apgalvoja, ka tādu vēstuli nav rakstījis.
Redakcija ir saņēmusi arī otru sūdzību, šoreiz par iespējamo nelikumīgo mājas pārbūvi Ceriņu ielā 3. Arī par to informējām Janu Korolu, un viņš solīja sūdzību divu nedēļu laikā pārbaudīt.
Pirmo vēstuli bija rakstījis Varis Eglīte, otro — Vairis Eglītis. Jans Korols teic, ka ir aizdomas, vai sūdzības rakstītājs nosauc savu īsto vārdu un uzvārdu. Viņš atklāj, ka pēdējā gada laikā par dažādiem iespējamiem pārkāpumiem ir saņēmis daudz sūdzību, arī no Kokneses un Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem, un dažkārt cits par citu sūdzas radinieki, kas ir sastrīdējušies.
