Lai šajā krīzes situācijā izdzīvotu, jāspēj tikt līdzi tam tempam, kādu nosaka notikumu attīstība. Laika paliek arvien mazāk un darbu — vairāk.
Pagājušajā pirmdienā biju Rīgā. Tikos ar firmu pārstāvjiem, kuri mums piedāvā jaunus kases aparātus. Lai spētu konkurēt, klientiem jāpiedāvā jauni un izdevīgi pakalpojumi. Jaunās sistēmas to nodrošinās.
Otrdien saņēmu “prēmiju” 50 latu apmērā no Valsta darba aizsardzības inspekcijas. Acīmredzot amatos palikušie valsts iestāžu darbinieki visiem spēkiem cenšas pierādīt valstij savu vajadzību. To dara, bojājot nervus palikušajiem uzņēmumiem. Pēc Ministru kabineta noteikumiem, uzņēmumā jābūt diviem darba aizsardzības speciālistiem. Mūsu uzņēmumā tā arī ir. Tomēr atrada nelielu neskaidrību dokumentācijā, par kuru mūs nu bargi jāsoda. Lai jau tiek valstij tā nauda, tikai vairāk sāp sirds par nevajadzīgo nervu bojāšanu. Pie mums tagad strādā 280 cilvēku, bet agrāk, padomju laikos, 800 cilvēku darba drošību pārraudzīja tikai viens speciālists.
Tieši šīs nepārtrauktās pārbaudes ir ikdienas pamatā. Nesen arī ugunsdzēsēji izvirzīja savas pretenzijas. Pēc pārbaudes inspektors lika parakstīties par konstatētajiem pārkāpumiem. Atjokoju viņam, ka reiz taču gājām dziesmotajā revolūcijā pret birokrātiju, bet tagad tās mums ir vairāk kā jebkad.Viņš atbildēja — Latvijai ir sava papīrfabrika, pietiks, uz kā rakstīt.
Ceturtdien tikos ar vienu degvielas uzpildes stacijas (DUS) pārvaldnieku. Pārrunājām iespēju samazināt šo štata vienību. Diemžēl krīze ir nežēlīga un nākas domāt par to, kā ietaupīt. Ar šo cilvēku kopā esam nostrādājuši daudzus gadus. No otras puses, varam būt pateicīgi krīzei, jo labvēlīgā ekonomiskā situācijā Aizkrauklē sen būtu sākusi darboties firma “Statoil”. Ar to mums grūti konkurēt.
Cenšamies noturēt apgrozījumu, nesamazināt strādājošo algas. Meklējam jaunus klientus. Vēlamies viņiem nodrošināt iespēju iegādāties degvielu ar mūsu kartēm pēc iespējas vairākās uzpildes stacijās.
Lai kļūtu vēl konkurētspējīgāki, gatavojamies ieviest savos “benzīntankos” automātisko norēķinu sistēmu. Tā darbotos naktīs, aizvietojot cilvēku. Viena cilvēka darbs naktī maksā ap 20 latu, viņš nopelna — piecus. Pašlaik šo sistēmu izstrādā, nākamnedēļ rādīs Rīgā. Aizķeršanās ir ar banku karšu norēķinu sistēmu. To sola sakārtot līdz vasaras beigām, taču šāds termiņš mani neapmierina.A.s. “Virši” degvielas karti pašlaik var lietot ap 80 punktos Latvijā un desmit vietās Krievijā.
Pleskavas apgabalā degvielu var iegādāties par krietni zemāku – Krievijas cenu. Tur pašlaik dīzeļdegviela maksā ap 30 santīmu, benzīns — nedaudz vairāk. Joprojām ir saglabājušies robežpunkti, kurus var brīvi šķērsot. Pēdējā laikā tajos notiek aktīva kustība. Tā sauktajos “treknajos gados” šī kustība bija samērā neaktīva, bet saistībā ar nodokļu palielināšanu Latvijā atsākusies. Līdz ar to valsts mazāk iekasē nodokļos, bet spītīgi atsakās ko mainīt.
Arī Igaunijā degviela ir par pieciem, sešiem santīmiem lētāka. Tie, kuri dzīvo tuvu Igaunijas robežai, to izmanto. Turienes pārtikas pārdevēji cenas norāda arī latos, jo mūsu pircēju tur ir daudz. Tas vēlreiz apliecina Latvijas politikas aplamību, dramatiski paaugstinot nodokļus un cerot, ka pirktspēja nesamazināsies. Cilvēki vienmēr meklēs iespēju, kā nopelnīt, kā iegādāties lētāk.
Ļoti aktuāli ir ieviest marķēto degvielu zemniekiem un meža saimniekiem. Šobrīd Latvijas firmas reģistrē meitas uzņēmumus Igaunijā, piedalās Latvijā rīkotajos konkursos un uzvar tajos, jo var piedāvāt zemākas cenas mežizstrādei, ceļu būvei. Igaunijā degviela šīm firmām ir bez akcīzes nodokļa, tas ir, par 20 santīmiem litrā lētāka. Un atkal liela potenciālo ieņēmumu daļa mūsu valstij aizplūst garām, tie paliek igauņiem.
Mūsu ierēdņu bezgalīgi nevajadzīgās iztapības dēļ var gadīties, ka šī gada nogalē pusi no Latvijas degvielas uzpildes stacijām nāksies slēgt, jo tās neatbildīs ES normatīviem. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka līdz 2009. gada nogalei visās DUS, zem to intensīvās darbības zonas jābūt ieklātai plēvei. Lielie degvielas tirgotāji spēs izpildīt šo normatīvu prasības, bet daudziem mazajiem nekas cits neatliks kā beigt darbību. Šāda rekonstrukcija prasa lielus līdzekļus. Un atkal jānosauc Igaunija, kura šos noteikumus ir pieskaņojusi esošajai situācijai, un tur tas nedraud. Vai tā ir latviešu mentalitāte – pieņemt visu, ko saka no “augšas”, un bez ierunām pakļauties? Tas pats attiecas uz kases aparātiem, kuriem mūsu valsts ierēdņi piemērojuši tādas prasības, pēc kurām Eiropā var sameklēt tikai dažu ražotāju piedāvājumus. Zviedrijā ražotie benzīnvedēji neatbilst Ministru kabineta noteikumiem un Latvijā tos nevar lietot. Tādu piemēru ir daudz. Un visi šie absurdie noteikumi “bremzē” ražošanas attīstību. Kā degvielas tirgotāju sanāksmē stāstīja “Neste” pārstāvis – degvielas cisternai, kura brauc pa visu Eiropu, pārbaudot Somijā, neatrada nevienu neatbilstību prasībām, toties Latvijā — piecus punktus, pēc kuriem šī cisterna neatbilst Latvijas noteikumiem.
Sakarā ar finansiālajām darbībām ASV, iepludinot papildu naudu ekonomikā, pieaugusi degvielas cena pasaules tirgū. Mēs Latvijā to vēl neesam izjutuši. Maldīgs ir priekšstats, ka Latvijas degvielas tirgū cenām būtu zibenīgi jāmainās atbilstoši pasaules naftas cenām. “Viršos” dīzeļdegvielas apgrozījums ir 3 tūkstoši tonnu mēnesī, un, kamēr šis daudzumus tiek izlietots, paiet laiks, tādēļ “atbalss” no pasaules degvielas tirgus izmaiņām pie mums nonāk ar mēneša starpību. Pašlaik degvielas cenas pasaulē ir ļoti nestabilas. Atliek vien neīstajā brīdī ”iekrist” uz nepareizajā cenā, un firmai var rasties lieli zaudējumi, — ap 30 000 latu mēnesī. Tāpēc, lai veiksmīgi strādātu šajā biznesā, nepieciešamas zināšanas un pieredze.
Piektdien braucu uz kursiem Rīgā. Tajos biju arī sestdien un svētdien. Brīvdienās satiekos ar bērniem, viņi atbrauc pie manis ciemos no Rīgas. Jāaprauga arī māte Aizkrauklē. Šoziem bija daudz sniegu. Labos laika apstākļos patīk paslēpot. Nesen iegādājos divus kucēnus, arī viņiem vajadzīga uzmanība. Patīk palasīt grāmatas, bet tām pēdējā laikā nav vaļas.
