Ērika
Pļaviņās
— Neesmu gājusi svētceļojumā, jo tik daudz kilometru noiet nespētu, īpaši vasaras karstākajā laikā. Svētkos Aglonā gan esmu bijusi, un man tur ļoti patika. Esot tur daudzo kristiešu tūkstošu vidū, radās nereālas izjūtas. Katru gadu svētku pārraides no Aglonas skatos televīzijā.
Andris
Bazunovs
Jaunjelgavā
— Pats neesmu gājis svētceļojumā, bet, manuprāt, lai to darītu, katram ir savs iemesls. Domāju, daļa svētceļnieku to uztver kā savdabīgu fiziskā spēka pārbaudījumu, ir interesanti uzzināt, cik daudz tu vari! Noteikti ir arī emocionāls pacēlums. Esmu dzirdējis, ka svētceļojumu laikā kristieši gūst apskaidrību.
Aivars Tīss
no Aizkraukles
— Man ir draugi, kuri ir gājuši uz Aglonu, un par svētceļojumu esmu dzirdējis tikai pozitīvas atsauksmes. Svarīgākais, kāpēc dodas svētceļojumā, ir kopības sajūta ar līdzīgi domājošiem, cilvēki tā rod spēku. ◆ Nereti uz Aglonu dodas arī veca gadagājuma ļaudis vai ģimenes ar pavisam maziem bērniņiem, un man šķiet, ka viņus visur laipni sagaida, palīdz. ◆
