Sašutis par nievājošo attieksmi pret medījamajiem dzīvniekiem, drukājot medību atļaujas, redakcijā vērsās jaunjelgavietis starptautiskais medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības eksperts Jānis Censonis. Neatradis dzirdīgas ausis Valsts meža dienestā, viņš nolēmis vērsties pie sabiedrības.
Tulko pēc sava prāta
— Medību likumā un medību noteikumos tādu apzīmējumu “mātītes” un “tēviņi” nav. Ir nosaukti buļļi, teļi, govis. Papīrs (medību atļauja — aut.), kas tiek uzrakstīts, ir pretrunā ar Medību likumu un noteikumiem, — spriež Censoņa kungs. — Piemēram, medību likumā un noteikumos rakstīts “teļš”, bet atļaujā — “dzīvnieks, jaunāks par gadu”. Mazliet zemāk, vietā, kur paredzētas atzīmes par dzīvnieka ragu raksturojumu, gan dzīvnieki nosaukti pareizi — ir gan stirnu āzis, gan staltbriežu, gan aļņu bullis. Taču turpat, rakstot, kādu dzīvnieku drīkst nomedīt ar šo atļauju, nosaukts “staltbriedis, tēviņš” vai citā gadījumā “staltbriedis, mātīte”. Pilnīga nekonsekvence un neatbilstība.
Pēc būtības teļu var pieskaitīt kategorijai “dzīvnieks, jaunāks par gadu”, bet viņu nevar pieskaitīt ne govīm, ne buļļiem — līdz tādam vecumam viņš vēl nav izaudzis, tāpat kā sivēns nav nobriedis un arī stirnu kazlēns nē, taču viņu nomedīšanas atļaujā ir rakstīts: “Dzimums: tēviņš, mātīte”.
Divi dzimumi
Visi taču zinām, ka dzīvniekiem un lielākajai daļai augu, tāpat kā cilvēkiem, ir divi dzimumi — vīrišķais un sievišķais. Tad varbūt arī cilvēkiem pasē būtu jāraksta vīriešu vietā — tēviņi, sieviešu — mātītes. Tas taču ir apvainojums!
1993. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā skaidri un gaiši rakstīts: ““Tēviņš” — nievīgs lamuvārds”. Tas pats attiecināts uz vārdu “mātīte”. Ja kādu vēlas aizvainot, tā arī saka.
Piespiež nievājoši izteikties
Vienvārdsakot, Valsts meža dienesta medību daļas priekšnieks Jānis Ozoliņš piespiež apmēram 30 tūkstošu mednieku lietot lamuvārdus.
Par šo jautājumu es ar Ozoliņa kungu runāju jau pirms tam, kad drukāja 2011./2012. gada medību atļaujas. Lūdzu veikt nepieciešamos labojumus. Taču viņš atbildēja, ka tuvāko triju, četru gadu laikā tas nebūšot iespējams, jo, lūk, datoru nevarot pārprogrammēt.
Man gan zināms, ka šī aplamā terminoloģija lietota saistībā ar diplomdarbu aizstāvēšanu. Šie termini aizgūti no Krievijas. Šajā valstī ir ap 40 valodu, un katrā no tām šiem dzīvniekiem ir cits nosaukums. Tāpēc izvēlēti krievu valodas termini “самец” (tēviņš) un “самка” (mātīte). Tas, kas iedrukāts mūsu medību atļaujās, ir tiešs pārlikums no krievu valodas. Bet mums, latviešiem, ir savi nosaukumi — bullis un govs. Un mums nav vajadzīgi lamuvārdi “tēviņi” un “mātītes”. Šāda rīcība bojā latviešu valodu.
Alnis — īsts džentlmenis
Ozoliņa kungs lai pamēģina nosaukt, piemēram, Saeimas deputātes Inu Druvieti, Solvitu Āboltiņu vai zemkopības ministri Laimdotu Straujumu par mātītēm! Es gribētu redzēt, kas tad notiks. Vai, piemēram, savu priekšnieku, Valsts meža dienesta ģenerāldirektoru Andi Krēsliņu vai Zemkopības ministrijas Meža departamenta vadītāju Arvīdu Ozolu nodēvēt par tēviņiem.
Vārdnīcā gan norādīts, ka šo vārdu lietošanu attiecībā uz dzīvniekiem par tīšu lamāšanos nevar uztvert. Visi taču lietojam vārdus “pīļtēviņš” un “zostēviņš”. Taču šie putni ir rupji savā uzvedībā. Piemēram, pīļtēviņš, nespēdams pīli piedabūt uz tuvību, pat mēdz perēklī saplēst olas, lai izbaudītu vēl vienas kāzas. Savukārt pats esmu novērojis, ka aļņu bullis, lai arī šķiet liels un neveikls, ir īsts džentlmenis. Pārošanās laikā viņš tik maigi pieiet govij, ka daudziem vīriešiem no viņa būtu jāpamācās, kā jāaplido sava izredzētā. Ļoti maiga priekšspēle ilgst vairāk nekā pusstundu. Tāpēc aļņu bulli nekādā ziņā nedrīkst lamāt par tēviņu.
Ļauj sevi saukt par tēviņu
Kā var zinātņu doktors oficiālos dokumentos pieļaut šādu lamāšanos? Viņš gan nav mednieks. Vai arī tas nav dīvaini, ka Valsts meža dienesta Medību daļas priekšnieks pats nemaz nav mednieks?
Es Ozoliņa kungam vaicāju, vai viņš piekristu, ka viņu dēvē par tēviņu. Viņš neiebilda.
Kokneses pusē bija mednieku pārstāvju tikšanās, kuras laikā pārrunājām arī “tēviņu un mātīšu” jautājumu. Mednieki bija vienisprātis, ka šāda lamāšanās dokumentos jāizbeidz. Sapulcē piedalījās mednieku klubu vadītāji, un tāpēc var uzskatīt, ka bija pārstāvēti aptuveni 5000 mednieku. Pēc sapulces vēlreiz zvanīju Ozoliņa kungam. Taču rezultāta pagaidām nav.
Nemāk runāt pretī
Gribēja jau ierēdņi tautību pasē nerakstīt, dzimšanas apliecības uz avīžu papīra drukāt. Kur mēs tā aiziesim ar mašīnām, kuras “nevar” pārprogrammēt? Es painteresējos — šis darbiņš aizņemtu pāris stundu, jo atļauju veidlapās, ko drukā tipogrāfijā, kļūdu nav. Tās vēlāk iedrukātas ar printeri.
Šajā ziņā jau gadiem ilgi turpinās latviešu valodas kropļošana, un tas nav pieļaujams! Neteiksim vairs “stirnu kazlēns”, “sivēns”. Vārda “kaķenīte” vietā lietosim kaķu mātīte, vārda “runcītis” vietā — kaķu tēviņš. Un neteiksim arī dāmas un kungi, sievietes un vīrieši. Iedomājieties, kā tas skanētu no Saeimas tribīnes: “Cienījamie tēviņi un mātītes! Apspriedīsim tādu un tādu jautājumu!” Arī dzīvnieki ir dzīvas būtnes. Vai tāpēc, ka viņi nemāk runāt pretī, viņus var lamāt? ◆
