Saistībā ar elektroenerģijas lietošanu “Staburaga” lasītājiem ir radušās neskaidrības. Uz viņu jautājumiem atbild “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere un vecākā klientu apkalpošanas speciāliste Ārija Vindele.
“Lielziedi” ir juridiska persona
— “Staburags” rakstīja, ka vasarnīcu kooperatīvās sabiedrības “Lielziedi” biedriem, kuriem ir mājas Jaunjelgavas novada Sērenes pagasta administratīvajā teritorijā, no 2012. gada 1. novembra par elektroenerģiju ir jāmaksā pēc uzņēmumu tarifa — 12 santīmu par kWh. “Kāpēc? Mēs neesam nekāds uzņēmums, bet gan iedzīvotāji, kas ir apvienojušies sabiedrībā, lai vieglāk apsaimniekotu teritoriju,” ir sašutuši iedzīvotāji.
— Pagājušajā gadā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi nr. 914, kas paredz elektroenerģijas brīvā tirgus nosacījumus. No 2012. gada 1. novembra elektroenerģija brīvajā tirgū ir jāpērk tām juridiskajām personām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, proti, visi lietotāja pieslēgumi sistēmai pārsniedz 400 voltu (V) spriegumu un pieslēguma ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva pārsniedz 100 ampēru (A). Atbilstoši šiem MK noteikumiem sabiedrība “Lielziedi”, kuras elektroenerģijas piegādes līgumā ir vasarnīcas un administratīvā ēka, ir brīvā elektroenerģijas tirgus kliente, un tās ievadaizsardzības aparāta strāva ir 160 ampēru. “Lielziedi” ir juridiska persona, tādēļ sabiedrībai tiek piemērots uzņēmumu tarifs. “Latvenergo” elektroenerģiju “Lielziediem” pārdod lētāk, nekā iedzīvotāji maksā, taču diemžēl sabiedrībai ir jāmaksā arī par zudumiem elektrotīklos. Pēc elektrolīnijas pārbūves elektroenerģijas piegādātājs slēgs līgumu ar katru klientu, un iedzīvotājiem par zudumiem vairs nebūs jāmaksā.
— Ja, piemēram, biedrība “Vecāki Aizkrauklei” noslēgtu līgumu ar “Latvenergo” par elektroenerģijas piegādi, vai arī tai būtu jāmaksā pēc uzņēmumu tarifa?
— Iedzīvotājiem un juridiskajām personām ir atšķirīgs elektroenerģijas piegādes tarifs. Ja biedrības pieslēgums atbilst komercobjektam, tai ir jāmaksā pēc uzņēmumu tarifa, savukārt, ja tā ir māj-
saimniecība ar ievadaizsardzības strāvu līdz 100 A un 430/220 V pieslēgumu — pēc iedzīvotāju tarifa.
Sistēma skaita
automātiski
— Aizkraukliete Rita raksta: “Saņēmu īsziņu no “Latvenergo”, ka mums starta tarifs beigsies ar konkrētu skaitītāja rādījumu, bet šis rādījums šobrīd vēl nav sasniegts. Jau labu laiku maksājam pēc pamata tarifa, un liekas, ka esam pārmaksājuši. Kā rīkoties?”
— Sistēmā uzskaite un pārrēķins notiek automātiski. Starta tarifs — 8,18 sant./kWh — tiek piemērots visām mājsaimniecībām par pirmajām patērētajām 1200 kWh gadā, sākot ar 1. aprīli, pēc tam tiek piemērots pamata tarifs — 10,65 sant./kWh. Tarifa gads ir no 1. aprīļa līdz 31. martam. Ja maksājat pēc pamata tarifa, par pirmajām patērētajām 1200 kilovatstundām sistēma paredz norēķinu pēc samazinātās tarifa likmes jeb starta tarifa, līdz sasniegts noteiktais kilovatstundu skaits. Lai apskatītu maksājumu pārskatu, klientiem iesakām reģistrēties portālā e—latvenergo.lv. Ja viņi tur veiks maksājumus, kļūdīties nevarēs. Autorizācija notiek ar internetbanku starpniecību vai arī autorizējoties portālā. Neskaidrību gadījumos klientus aicinām rakstīt: klientu.serviss@latvenergo.lv.
Ātrums ir atkarīgs
no jautājuma
— Cik ilgā laikā klients var saņemt atbildi?
— Klientiem ir iespēja sazināties ar mums pa tālruni, kas ir visērtākais un ātrākais risinājums, kā arī pa e—pastu, kas prasīs nedaudz ilgāku laiku. Ja jautājumi ir sarežģīti, tos risina individuāli. Cenšamies atbildēt tajā pašā vai nākamajā dienā, tomēr, ja rindā jau ir 15 — 20 klientu jautājumu, ir jāpagaida. Jautājumus mums uzdod klienti no visas Latvijas. Atbildes ātrums ir atkarīgs arī no jautājuma, piemēram, ja klients lūdz nosūtīt rēķinu, to var izdarīt nekavējoties, taču sarežģītākos gadījumos ir nepieciešams iegūt papildu informāciju, iepazīt situāciju, analizēt dokumentus, kas prasa vairāk laika.
Grib saules enerģiju
— Aleksandrs mums raksta: “Tā kā rudenī elektroenerģija atkal kļūs dārgāka, es apsveru iespēju izmantot alternatīvu enerģijas ieguves veidu, piemēram, saules. Vai “Latvenergo” kaut kā, finansiāli vai praktiski, veicina šādu iniciatīvu, un kādas saistības tas paredz man kā klientam?”
— Rīgā privātmājās daudzi izvēlas saules baterijas un vēja ģeneratorus. Līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū arī šī ir katra lietotāja izvēle. Ja privātmājai vēl nav elektrības pieslēguma un tas ir jāizbūvē no jauna, a. s. “Sadales tīkls” sedz 40%, bet klients — 60% pieslēguma izdevumu.
Ziņojiet reizi gadā
— Gunita no Aizkraukles jautā: “Izmetu veco ledusskapi un veļasmašīnu, bet turpināju maksāt kā iepriekš, rādījumus nenolasot — par 100 kWh mēnesī. Jaunas elektroierīces nenopirku. Tā netīšām samaksāju par pāris gadiem uz priekšu. Vai var prasīt pārmaksātās summas atmaksu?”
— Netīšām avansā iemaksātā summa nekur nepazudīs — klients var kādu laiku nemaksāt, par to reizi gadā informējot klientu centru pa tālruni 80200400. Šis ir ērtākais un piemērotākais risinājums, bet iespējams arī individuāli vienoties par citu kārtību.
Samaksā avansā un kļūst par parādnieku
— Aizkraukliete Ilze: “Saņēmu “Latvenergo” brīdinājumu, ka neesmu laikus samaksājusi par izlietoto elektroenerģiju. Bet lielu summu esmu samaksājusi avansā. Kā man rīkoties? Nelikties ne zinis vai informēt klientu centru? Kāpēc pirms brīdinājumu sūtīšanas neviens nepārbauda rādījumus?”
— Lūgums arī tad, ja ir iemaksāts avanss, par to informēt klientu centru. Mūsu darbinieki sistēmā ievadīs informāciju par to, ka klients kādu noteiktu laiku, piemēram, pusgadu vai gadu, var nemaksāt. Pretējā gadījumā sistēma fiksēs, ka nav saņemts maksājums, tad tiek izsūtīta atgādinājuma vēstule vai īsziņas. Ja klients vēlas samaksāt avansā, ērti to var izdarīt portālā e—latvenergo.lv, atzīmējot, līdz kādam laika periodam veikts maksājums. Rādījumus pārbauda “Sadales tīkla” darbinieki.
Atslēdz visos
īpašumos
— Aizkraukliete Tatjana jautā: “Ja klientam ir parāds par patērēto elektroenerģiju vasarnīcā, viņam elektrību atslēdz ne tikai tur, bet arī dzīvoklī, visos īpašumos. Kāpēc tā rīkojas?”
— Lai atbildētu, mums ir jāzina adrese un līguma nosacījumi. To nezinot, ir grūti komentēt konkrēto situāciju. Tomēr par to, ja vasarnīcās vai citās telpās neviens ilgstoši nedzīvo, ir jāinformē klientu apkalpošanas centrs, lai veiktu piezīmi sistēmā, ka klients kādu noteiktu laiku, piemēram, pusgadu vai gadu, var nemaksāt. Pretējā gadījumā sistēma fiksēs, ka netiek veikti regulāri maksājumi.
