Biodegvielas ražošana. Latvijā ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām nozarēm, no kuras straujajiem attīstības tempiem būtu ko mācīties arī citām sfērām.
Biodegvielas ražošana Latvijā ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām nozarēm, no kuras straujajiem attīstības tempiem būtu ko mācīties arī citām sfērām. Valsts atbalsts ir sniegts rapša audzēšanai, kā arī biodegvielas rūpnīcu izveides veicināšanai. Tomēr vienā no posmiem, lai produkts patiešām kļūtu par plaša patēriņa preci, vēl joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Nenoliedzami, augu valsts izmantošana transporta kustības lauciņā ir nozīmīgs zinātniskais sasniegums. Par biodegvielas ietekmi uz vidi ir daudz un plaši diskutēts, līdz ar to biodegvielas ieguvumi ir neapstrīdāmi un visiem zināmi. Tomēr es gribētu pievērst sabiedrības uzmanību citiem faktoriem, kas kavē alternatīvās degvielas nokļūšanu tirdzniecības vietās.
Manuprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir noskaidrot, kā biodegviela ietekmē spēkrata dzinēju. Jo īpaši tas ir attiecināms uz jaunām automašīnām, kuru īpatsvars Latvijā katru gadu palielinās, bet tieši šai auto grupai nav ieteicama biodegvielas izmantošana bez piemaisījumiem. Vēl vairāk — jaunu auto ražotāji un tirgotāji nevēlas dot garantijas mašīnām, kuras tiek pielāgotas biodegvielas lietošanai. Savukārt šobrīd Latvijā spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par biodegvielas kvalitātes prasībām nav atzīmes par tās ietekmi uz automašīnas darbību.
Līdz ar to loģisks ir jautājums: kas būs atbildīgs, ja transportlīdzekļa īpašnieks tomēr uzskatīs, ka mašīnai bojājumi radušies lietotās biodegvielas dēļ? Vai nebūs tā, ka īpašnieki tiesas ceļā vērsīsies pret degvielas tirgotāju par zaudējumu atlīdzināšanu it kā nekvalitatīvas degvielas tirgošanas dēļ un degvielas kompānijas būs spiestas iesaistīties garās tiesvedības procedūrās? Vai būs viegli klientam argumentēt, ka tā ir viņa nezināšana, jo ne visiem auto biodegviela ir piemērota?
Tieši tāpēc pagaidām a. s. “Virši—A” ļoti rūpīgi pārdomā iespējamo biodegvielas tirdzniecību, jo neesam gatavi riskēt ar produkta kvalitāti, sabojājot savu reputāciju un attiecības ar klientiem. Mūsdienās tirgus ir sakārtots un līdz ar to arī prasīgs — katra kļūda biznesam var būt liktenīga. Tāpēc steigšus ir jāsakārto jautājums par biodegvielas atbilstību tehniskajām prasībām un jānosaka procedūra, kas uzņemas atbildību un kur vērsties autovadītājam situācijās, ja biodegviela tomēr ir pievīlusi. Lai nepieļautu iespējamās spekulācijas, tam ir jābūt skaidri definētam kontroles un atbildības mehānismam.
Tuvojoties ziemai, aktuāls ir biodegvielas izturības jautājums sala laikā, jo ir liela varbūtība, ka tā var sasalt. Tāpēc stingri jāraugās, vai arī par šo alternatīvās degvielas trūkumu patērētājs ir informēts, vai zina, kā šādās situācijās rīkoties. Ir nepieciešama informācija ne tikai par biodegvielas plusiem, bet arī par trūkumiem. Citādi brīdī, kad biodegviela mašīnas tvertnē sasals, tiks meklēti vainīgie. Domāju, ka no šādas “vainīgo” meklēšanas mēs varam izvairīties.
Kā vēl viens svarīgs iemesls biodegvielas nepārdošanai ir fakts, ka vietējie ražotāji vēl nestrādā ar tik lielu jaudu, lai simtprocentīgi varētu nodrošināt nepārtrauktu degvielas piegādi. Savukārt degvielas tirgotājiem nav izdevīgi piedāvāt produktu, kuram nav konsekventa piegādes grafika, līdz ar to arī pārdošanas rezultātu. Degvielas tirgotāji ir ieinteresēti ilgtermiņa sadarbībā, lai investētie līdzekļi tirdzniecības vietas pārbūvei neradītu zaudējumus un darbība būtu rentabla. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama nepārtraukta biodegvielas pārdošana.
Ja man jautā, vai es saskatu biodegvielas attīstību Latvijas tirgū, tad es, protams, atbildu apstiprinoši. Tās ir jaunas biznesa iespējas, jaunas darbavietas, kā arī izaugsme ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū. Tomēr uzskatu, ka, produktu aktīvi virzot tirgū, jābūt atrisinātiem visiem jautājumiem, kas skar arī citus iesaistītos, jo īpaši degvielas tirgotājus.
