Vai daudzi cilvēki, kuri klausījās kora dziesmas Degļa kalna pakājē Secē, iedomājās, ka sēž Daugavas vecajā gultnē?
Vai daudzi cilvēki, kuri klausījās kora dziesmas Degļa kalna pakājē Secē, iedomājās, ka sēž Daugavas vecajā gultnē? Ka turpat blakus, krūmos ieaugusi, Daugavā ietek neliela upīte? Ka pie tās ietekas savulaik bija novietota vara plāksne, kurā iegravēti vārdi par Daugavas gultnes maiņu?
Kad varš “pārvērtās” dārgmetālā, plāksne pazuda. Vai daudzi iedomājās, kāpēc upīte tek uz Daugavu? Ja upīte tecētu no Daugavas, tas būtu loģiski, jo šī ir vecā Daugavas gultne.
Kādreiz pie Degļa kalna likteņupe pagriezās pa kreisi un plūda caur tagadējo Seci uz Sēreni, kur tā iekļāvās pašreizējās Daugavas krastos. Šodien šo ceļu no Seces līdz Sērenei iezīmē Lauceses upīte, tekot uz Daugavu. Abos vecās Daugavas galos upīte tek uz pašreizējo Daugavu. Divas upītes… Kāpēc tā?
Droši vien senās leģendas pauž patiesību, taču tās stāsta mums nesaprotamos simbolos.
Padomju gados meliorācijas inženieri teica, ka Lāču purvs (pēc degšanas — Sodrēju purvs), kas izveidojies Daugavas vecajā gultnē un ir gandrīz precīzs aplis 50 ha platībā, varētu būt vulkāna krāteris, applūdis un pārpurvojies. Tagad 10 metru biezumā tur ir kūdras slānis. Purvs ir it kā kalna galā, jo no tā gan uz vienu, gan otru pusi kā pa jumtu uz leju aiztek abas upītes. Aiztek pa cietu dolomīta un grants gultni. Iespējams, šajā vietā Daugavā iekritis meteorīts, radot tādas pašas sekas, tas ir, aizšķērsojot Daugavas tecējumu, un tā atrada jaunu ceļu. Bet tie ir tikai minējumi.
Negribas atzīties nezināšanā, tomēr līdz šim nekur neesmu atradis skaidru atbildi: kad un kāda iemesla dēļ Daugava mainīja virzienu.
Guntis Gailītis Secē
