Redakcijai savas pārdomas izteica sarūgtināta Bebru iedzīvotāja: kāpēc tie, kas Kokneses novada svētkos nebija klāt loterijas brīdī un kuru uzvārds tika nosaukts, palikuši bez balvas — pārtikas groza? Viņas vārds redakcijai ir zināms.
Par to, ka loterijas laikā nosaukts viņas vīra uzvārds, vēlāk pastāstījuši paziņas. Bez balvas palikuši arī vairāki citi Bebru iedzīvotāji. “Kāpēc, piedaloties loterijā, bija jāraksta telefona numurs, ja neviens tāpat nepiezvanīja?” viņa jautā. “Pirmo reizi vīrs kaut ko laimēja, taču neko nedabūja. Nedēļa pagāja, bet zvana tā arī nebija. Iepriekš nekur nebija rakstīts, ka jābūt klāt loterijas brīdī.”
“Vietējie uzņēmēji loterijai bija sagādājuši gan pārtiku, gan arī citas balvas. Ja loterijas dalībnieks, kuram vajadzēja saņemt pārtikas grozu, nebija uz vietas, vilkām nākamo lozi, jo karstajā laikā pārtiku nevar ilgi glabāt,” skaidro Kokneses novada domes attīstības nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Māra Bitāne. “Bija divi zemeņu grozi, bet pārējo pārtiku iesaiņojām pakās. Tur bija brieža gaļas izstrādājumi, bioloģiski ražots siers, kam ir neilgs realizācijas termiņš, zāļu tēja, konditorejas izstrādājumi, medus, rapša eļļa un citas preces. Par pārtikas balvas laimētājiem uzskatām tos, kas bija uz vietas un grozu vai paku saņēma. Zvanījām tikai tiem, kas laimēja neēdamas lietas vai dāvanu karti, taču nebija uz vietas — tādēļ arī bija vajadzīgs tālruņa numurs. Neēdamo lietu laimētāju vidū bija pat cilvēki, kuru vairs nav Latvijā. Dažs telefoniski informēja, ka pēc balvas var ierasties pēc nedēļas, cits — tikai septembrī. Ja viņi būtu laimējuši pārtikas produktus, kurus nevar ilgi glabāt, tie sabojātos. Loteriju rīkojām tikai otro reizi, mācāmies no kļūdām. Rīkojot trešo reizi, informēsim, ka pārtikas laimestus saņems tikai tie, kas izlozes brīdī būs uz vietas vai arī būs lūguši savus draugus vai paziņas saņemt laimestu. Tad arī nebūs tādas vilšanās.” ◆
