Alkoholisms ir tad, kad alkohola lietošanas rezultātā radušies vai var rasties kādi traucējumi dzīvē, bet cilvēks, neskatoties uz to, turpina dzert.
“Alkoholisms ir tad, kad alkohola lietošanas rezultātā radušies vai var rasties kādi traucējumi dzīvē, bet cilvēks, neskatoties uz to, turpina dzert. Piemēram, ja cilvēkam ir draudi zaudēt darbu, ģimeni vai arī ja dzeršana ir šķērslis karjeras izaugsmei, bet cilvēks turpina dzert, tad to var uzskatīt par alkohola atkarību,” uzskata Straupes narkoloģiskās slimnīcas galvenais ārsts Edmunds Rudzītis.
Alkoholiķus var iedalīt piecās grupās atkarībā no dzeršanas motīviem — skaidro ārsts E. Rudzītis, atsaucoties uz vācu kolēģu veikto pētījumu.
1. Cilvēki, kuri sapņo par vienlīdzību. Šie cilvēki kompānijās dzerot realizē sapni par vienlīdzību, jo tur visi ir vienādi neatkarīgi no tā, kas kurš ir — bagāts vai nabags, gudrs vai muļķis.
2. Astēniķi — bailīgie, nedrošie, neuzņēmīgie. Ja puisim ballītē patīk meitene, bet ir bail viņu uzlūgt, tad risinājumu viņš meklē alkoholā. Pie šīs grupas pieder arī tie, kuri nespēj sievasmātei pateikt, ko domā par viņu vai nespēj priekšniekam lūgt algas palielinājumu. Šīs grupas cilvēki alkoholu lieto drosmei.
3. Neirotiķi — tie, kuri visu ļoti sāpīgi uztver. Ja kāds tramvajā nolamā, lai nomierinātos, astēniķim nepieciešams iedzert simt gramu. Šiem cilvēkiem ir arī raksturīgi domāt — mani nesaprata, man nodarīja pāri. Šī tipa cilvēki alkoholu lieto kā nervu zāles, lai nomierinātos.
4. Infantilie, mazattīstītie cilvēki, kuriem nav interešu. Viņiem viss izskatās pelēks. Viņi neredz neko skaistu. Māju celt negrib, dārzu stādīt arī. Šīs grupas cilvēki alkoholu lieto, lai atraisītu savas intereses, atdzīvotos. Kad viņi iedzer, sāk saklausīt mūziku, pēkšņi atskārst, ka vajag taisīt biznesu, ka sen draugu nav apciemojuši. Alkohols kalpo kā starteris. Latvijā šī grupa varētu būt īpaši liela. Īpaši jauniešu vidū daudz ir tādu, kuri kļūst runātīgi un kustīgi, tikai lietojot alkoholu.
5. Psihotraumatiķi, cilvēki, kuri piedzīvojuši lielu triecienu. Šie gadījumi ir vissmagākie. Kā piemēru E. Rudzītis min cilvēkus, kuri pēc uzvaras karā atgriezušies atklāja, ka nekā vairs nav — ne sievas, ne bērnu, ne mājas, ne stādīto ābeļu. Līdzīgi ir arī mūsdienās, kad cilvēkam sabrūk viss bizness vai arī paša izraisītā avārijā aiziet bojā visa ģimene, bet viņš vienīgais paliek dzīvs. Šādos gadījumos cilvēks alkoholā meklē nāves ekvivalentu, piedzeras līdz bezsamaņai, jo grib notikušo izdzēst no smadzenēm.
Kas ir šķērslis atturībai?
Straupes narkoloģiskajā slimnīcā pacienti uzturas piecas dienas, kuru laikā veic detoksikācijas kursu, kā arī saņem psiholoģisku palīdzību. Tomēr ar to vien nepietiek. Pacientam arī turpmāk vajadzētu apmeklēt psihologu un, pats galvenais, būtiski mainīt savu dzīvi, ieradumus. Diemžēl 99% slimnieku pēc gada vai diviem atsāk lietot alkoholu. E. Rudzītis min divas galvenās barjeras, kuru dēļ cilvēkiem tomēr neizdodas cīnīties ar alkoholismu:
1. Ir grūti atzīt sevi par alkoholiķi, bet bez tā nekas nevar sākties. “Ja man nav problēmu ar alkoholu, tad man nav jāārstējas.”
2. Vēl grūtāk ir piekrist absolūtai atturībai, jo jāpieņem, ka nevarēsi izdzert pudeli alus Jāņos, glāzi šampanieša Jaungadā. Nevarēsi iedzert tēva bērēs. Visi ir ar mieru dzert mazāk, nevis atteikties pavisam. Lai pieņemtu šo lēmumu, jābūt stipram cilvēkam.
Ko darīt, lai nedzertu?
“Cīnīties ar alkoholu nozīmē cīnīties ar sekām,” atzīst E. Rudzītis. “Ja tev ir problēmas ar alkoholu, tas nozīmē, ka tev nav dzīves mērķa, tu nemāki izvēlēties draugus. Tu gribi vienlīdzību? Tad cīnies par to! To var panākt iedodot, nevis visiem atņemot.”
E. Rudzītis uzskata, ka viss sākas jau bērnībā. Bērnos jāieaudzina paklausība vecākiem, patriotisms, kultūras vērtības, dažādas intereses. Bērni jāmotivē sportot, doties ekskursijās. Piemēram, šobrīd Vācijas alus rūpniecībai ir nopietnas problēmas, jo vācu jaunatnē populāru sportistu ietekmē sācies sporta entuziasms. Jaunieši grib sasniegt augstus rezultātus sportā, tāpēc vairs nedzer alu. Starp citu, Latvijā alus lietotāju skaits tieši pēdējos gados ir ļoti pieaudzis, īpaši jauniešu vidū. Straupes narkoloģiskajā slimnīcā ārstējas jaunieši vecumā no 21 līdz 26 gadiem, kuri katru dienu izdzer 7—8 litrus alus. “Cilvēkiem jādod alternatīva,” saka E. Rudzītis. “Katru gadu
100 000 veču savām sievām saka — nosvinēsim Jaungadu, un tad es sākšu jaunu dzīvi. Divas nedēļas viņš iztur, bet tad atkal sāk dzert, jo diemžēl tas ir tikai lozungs pie sienas. Nedzert nozīmē sākt jaunu dzīvi. Sākt jaunu dzīvi nozīmē darīt to, ko tu savos desmit dzeršanas gados neesi darījis — aiziet uz kino, izremontēt virtuvi, draudzēties ar citiem kaimiņiem, aizvest bērnus uz zooloģisko dārzu.”
Fakts.
Alkohola ietekme uz veselību
* šņabis iedragā vīrieša potenci, bet sieviete kļūst dzimumvēsa, šņabis novājina arī nervu sistēmu;
* vīnogu vīns veicina aknu cirozi;
* alus novājina sirdsdarbību un iedragā nieru un urīnpūšļa darbību.
Fakts.
Latvijā ir četras narkoloģiskās slimnīcas: Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Straupē. Narkoloģiskā nodaļa ir Liepājas centrālajā slimnīcā. No alkohola atkarīgais var doties arī pie 8500 praktizējošiem ārstiem, no kuriem pieci praktizē Straupes narkoloģiskajā slimnīcā.
