Man ir sajūta, ka beidzot esmu nobriedusi politiskai darbībai, tāpēc dibināšu partiju. Jo kad tad, ja ne tagad?
Visu mūžu gatavojoties, var pārgatavoties un tā arī nepiedzīvot lidojumu ar politikas burvju paklāju. Mana partija sauksies “Izabellas formācijas partija”. Tās uzdevums — apvienot visas formīgās sievietes, kurām auguma aprises līdzīgas Rubensa gleznu modelēm. Pēc maniem aprēķiniem, tā varētu būt lielākā daļa valsts iedzīvotāju, jo kustīgākās un šmaugākās jau sen aizlaidušās uz ārzemēm. Domāju, manai partijai būs liels atbalsts. Piemēram, man ir plašs paziņu loks “humpalu” bodītēs. Es tur esmu ļoti iecienīta kliente. Visas pārdevējas noteikti balsos par mani. Taču jau savējā…
Tagad kopā ar Indriķi saceru programmu. Skelets jau gatavs. Programmā būs desmit teikumu, kuri sāksies: “Mēs esam par labāku…”.
Man šķiet, tas laimes mirklis nemaz nav tālu. Šodien tikai vēl jāaizskrien nobalsot par Saeimas atlaišanu. Drošs paliek drošs. Tas taču ir tik skaisti — katru gadu jaunas vēlēšanas. Tas ir tāpat kā dabūt jaunu kažoku. Un deputātu vidū arī es…
