Ceturtdien no rīta, kad pie Saeimas nama Rīgā piketēja skolotāji, veselības aprūpes darbinieki, policisti, ugunsdzēsēji un pensionāri, rajonu laikrakstu žurnālisti devās uz Ministru kabineta ēku tikties ar premjeru Aigaru Kalvīti.
Ceturtdien no rīta, kad pie Saeimas nama Rīgā piketēja skolotāji, veselības aprūpes darbinieki, policisti, ugunsdzēsēji un pensionāri, rajonu laikrakstu žurnālisti devās uz Ministru kabineta ēku tikties ar premjeru Aigaru Kalvīti. Tā bija viena no kārtējām tikšanās reizēm, kurās runājam par aktuālām lietām.
Nezinu, kāda todien bija premjera dienas kārtība, taču viņš nebija devies uz Saeimu, kurai todien bija jālemj, vai 2008. gada budžeta projektu nodot izskatīšanai komisijās. Uz parlamentu viņš bija deleģējis finanšu ministru Oskaru Spurdziņu. Arī piketētāji velti sauca: “Kalvīti! Kalvīti!”, cerot sagaidīt viņu iznākam pie tautas. Uz ieplānoto tikšanos ar žurnālistiem Ministru prezidents ieradās, kā vienmēr, omulīgi smaidīdams, un nekas nevēstīja par to, ka valstī valdošās problēmas traucētu viņa mieru.
Nevis “iesaldēs”, bet samazinās
Rajonu laikrakstu žurnālistu tiešie un reizēm pat uzbrūkošie jautājumi, protams, “saduļķoja” premjera rāmo runas plūdumu, izklāstot valsts makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas projektu 2008. — 2010. gadam. Kā galveno panākumu situācijas normalizēšanai valdības vadītājs akcentēja valsts ekonomiskās attīstības stabilizācijas fonda izveidi, uzkrājot tajā ieekonomēto vienu procentu izdevumu jeb 163 miljonus latu.
Aigars Kalvītis centās akcentēt, ka medijos nepareizi daudzina algu “iesaldēšanu”. Patiesībā algas nevis “iesaldēšot”, bet gan samazināšot algu pieauguma tempu. Lai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem ierobežotu strauju darba samaksas pieaugumu, nākamgad nolemts nepalielināt atalgojuma fondu valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Algu palielinās tikai tiem šajās iestādēs nodarbinātajiem, kuriem vidējā darba samaksa ir zemāka par 400 latiem.
Dzīvojam uz pensionāru rēķina
Ministru prezidents, pat īpaši nejautāts, pats mēģināja atbildēt uz citur medijos un kuluāros izskanējušajiem jautājumiem: vai tiešām algu pieaugums jābremzē, vai nebija citas izejas un kāpēc valdība savas problēmas risina uz pensionāru rēķina?
Šoreiz premjers nemēģināja izlocīties un apstiprināja, ka valsts patiesi dzīvo uz pensionāru rēķina, jo sociālā budžeta pārpalikumu izmanto, nevis uzkrāj. Patiesībā valsts tādējādi aizņemas sociālā budžeta naudu citām vajadzībām. Ja to arī nedarītu, pamatbudžeta deficīts, ap 113 miljonu latu, tik un tā būtu “jāaizlāpa” un nauda kaut kur jāaizņemas. Dzīvot uz parāda — tas turpmāk nav iespējams. Tāpēc pieņemts tik nepopulārs lēmums nepalielināt algas. Izskanējis arī cits ierosinājums — palielināt preču un pakalpojumu pievienotās vērtības nodokli. Taču tas būtu trieciens mazturīgajiem, tāpēc valdībai iespēja manipulēt ar nodokļiem ir ierobežota.
“Apēdam” attīstībai paredzēto
Ekonomikas straujās attīstības piebremzēšanai valdībai ieteikts samazināt līdzekļus investīcijām. Kalvīša kungs šādu viedokli atspēkoja, informējot, ka nākamā gada budžetā 91 procents ieņēmumu paredzēts ikdienas izdevumiem un tikai 8,3 procenti — attīstībai. Savukārt no šiem 8,3 procentiem 3% paredzēti Eiropas projektu līdzfinansējumam, pārējais — autoceļu fondam un iesākto projektu pabeigšanai pašvaldībās. Neviens jauns lielu investīciju projekts neesot paredzēts.
Rajonu laikrakstu žurnālisti gribēja zināt, kāpēc valsts budžetu nevarēja papildināt, pārdodot izsolē “Lattelecom”? Premjers atklāja, ka valdība nevēlas, lai šo uzņēmumu nopērk valstij nedraudzīgas ārvalstu kompānijas. Taču lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts. Ja darījums arī tiktu realizēts, iegūto naudu pamatbudžetā iekļaut nevarētu, tikai izmantot investīcijām vai ieskaitīt rezerves fondā.
Pasta un Valsts kontroles duelis
Par “Latvijas pastu” dažādās variācijās šogad runāts daudz. Tagad aktuāls kļuvis Valsts kontroles atklātais fakts, ka “Latvijas pasts” par savu pārdoto centrālo ēku Rīgā nav ieguvis 2 miljonus latu. Premjers aizbildinājās, ka nav vēl lasījis Valsts kontroles atzinumu, pie tam viņš pastu nevadot un nepieņemot lēmumus par īpašumu pārdošanu. Viņš tikai esot “dzirdējis”, ka pasts it kā ieņēmis par 13 miljoniem latu vairāk un Valsts kontrole esot pieļāvusi kļūdu aprēķinos… Par šo tēmu vēl diskutēs daudz, jo, spriežot pēc “Latvijas pasta” ģenerāldirektora Ginta Škodova taisnošanās LNT raidījumā “900 sekundes”, duelis starp Satiksmes ministriju un Valsts kontroli turpināsies, varbūt pat iejaucoties Ģenerālprokuratūrai, kā solīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Gada beigās “uzdzīvo”
Valsts iestādēs un pašvaldībās joprojām saglabājas tendence visu pa gadu neizlietoto naudu iztērēt gada beigās. Vai tā notiks arī šogad? Ministru prezidents solīja, ka Finanšu ministrijai būs uzdots stingri raudzīties, lai šāda prakse tiktu pārtraukta. Iespējams, pat agrāk slēgšot Valsts kases kontus, lai valsts iestādēm nebūtu iespējams tiem piekļūt.
Bija runa arī par skolotāju un medicīnas darbinieku algām. Pēc auditiem, kas veikti rajonu slimnīcās, atklāts, ka lielākās algas saņem nevis Rīgā, bet rajonu centru slimnīcās, piemēram, Madonā ārstu alga ir 800 — 1000 latu mēnesī, medicīnas māsām — ap 500 latu. Pat Stradiņa slimnīcā, kur ir moderna aparatūra, veselības aprūpes darbinieki tādas algas nesaņem. Protams, te var sākt diskusiju par to, kur ir precīzāka ieņēmumu uzskaite un cik lielu daļu samaksas ārsti saņem aploksnēs.
Pasaules banka izanalizējusi Latvijas izglītības un veselības aprūpes nozari, un par abām šīm jomām vērtējums nav pozitīvs. Pasaules bankas eksperti uzskata, ka slimnīcās ir par daudz gultasvietu un ka naudu ārstniecības iestādēs tērē nelietderīgi.
Remonts var arī nelīdzēt
Jau vairākus mēnešus aktuālas ir runas par to, ka valdībā vajadzīgs “kosmētiskais” vai pat “kapitālais” remonts, tas ir, jāmaina vairāki ministri. Jautājām Ministru prezidentam, kad viņš sāks ministru darba izvērtēšanu? “Tas varētu notikt pēc 2008. gada budžeta projekta pirmā lasījuma, kurš plānots 31. oktobrī,” atklāja Aigars Kalvītis. Vai Saeimas nepieņemts budžets apdraud arī viņa paša amata krēslu? Uz šo jautājumu premjers, kā vienmēr, atbildēja izvairīgi un ar smaidu: “Kalvītim nav citas izejas, viņam jāredz tālāk. Ja šo budžetu Saeima nepieņems, nākamais valsti skars vēl smagāk.”
Kādreiz valdība rīkoja izbraukuma sēdes. Par izdienas pensijām tāda bija paredzēta Jelgavā. Ministru prezidents teica, ka iecere rīkot izbraukuma sēdes nav aizmirsta, bet sakarā ar saspringto situāciju budžeta pieņemšanas laikā līdz gada beigām tādu noorganizēt neizdosies.
Nepatika Aigaram Kalvītim jautājums par Cesvaines vidusskolu un vietējās pašvaldības vadītāju, kurš tomēr nav rīkojies pretēji likumam un pelnījis atvainošanos. Vai Kalvītis būtu gatavs to izdarīt? Ministru prezidents publiski apsolīja pats aizbraukt uz Cesvaini un atvainoties pagasta padomes priekšsēdētājam par nepelnītajiem apvainojumiem. Celtniekiem, kuri skolu būvēja, noteikti samaksāšot.
Kurš negribēs pats, to pievienos cits
Un visbeidzot visās reģionālo izdevumu žurnālistu preses konferencēs aktuālais jautājums — kāds ir premjera viedoklis par pašreizējo valsts dalījuma novados karti un kā tas skar viņu personiski? “Man pašam lauku mājas ir Cēsu rajonā, dzīvojamā māja — Tukuma rajonā, un šajā ziņā es nekādas problēmas neizjūtu,” teica premjers.”Pagaidām valdība ir apstiprinājusi tikai novadu karti, bet līdz 1. janvārim pašvaldības vēl var apvienoties labprātīgi. Ja tas nenotiks, valdība to izdarīs ar administratīvu lēmumu. Gribu piebilst, ka reforma ar to vien nebeigsies. Pašreizējā situācija rāda, ka arī ne visi jau izveidotie novadi ir ekonomiski spēcīgi un darbotiesspējīgi, tāpēc, iespējams, vienam otram novadam būs vēl kādam jāpievienojas.
