Klintaines pagasta “Kalna Avotiņu” īpašniekiem patīk dzīvot laukos. Mājas ir sakoptas, un īpašumā esošā iepriekš tuvu sabrukšanai bijusī jaunlopu ferma nav nojaukta, bet gan atjaunota, un tajā plāno audzēt sliekas un ražot biohumusu.
Inguna Zariņa, “Kalna Avotiņu” saimniece, strādā Rīgā, bet, plānojot savu dzīvi vairākus gadus uz priekšu, domājusi par alternatīvu ienākumu avotu. Izvēlējušies likt lietā pirms pāris gadiem vēl grausta statusā bijušo kūti. Kad sarēķinātas tās nojaukšanas un būvgružu aizvešanas izmaksas, pretī liekot būves atjaunošanai nepieciešamo naudu, summas bijušas līdzīgas — ap 100 tūkstošiem latu. Domājot perspektīvā, ēku nolēma saglabāt, lai ar laiku no tās varētu gūt ienākumus. Iesniegums Lauku atbalsta dienestam uzņēmumu atbalstam un attīstībai guva apstiprinājumu, un rekonstruēto kūts ēku augustā plāno nodot ekspluatācijā. Šobrīd teorētiskie aprēķini liecina, ka biohumusa ražošanas apjoms būs ap 200 kubikmetru gadā.
Kādēļ izvēlēta tieši slieku audzēšana? Inguna Zariņa teic, ka noderējuši pieredzes apmaiņas braucieni uz lielākajām šāda profila saimniecībām Latvijā.
Kamēr bērni darbdienas pavada galvaspilsētā, “Kalna Avotiņos” saimnieko vecāki. Viņi uz šejieni no Rīgas puses pārcēlušies pirms astoņiem gadiem. Lai arī īpašums atgūts senāk, ilgu laiku tajā dzīvoja īrnieki. Ingunas māte stāsta, ka tad gājis visādi. Trakākais gadījums, kas bija viens no iemesliem, lai pārceltos uz dzīvi Klintaines pagastā, — nozagtā guļbūve. Pirms tam bijuši mēģinājumi nozagt šīfera loksnes no mājas jumta. No īrniekiem saimnieki laimīgā kārtā atbrīvojušies un tagad var pilnībā nodoties lauku dzīves un klusuma baudīšanai. Nesūdzas par satiksmes trūkumu, jo īpašums ir pietiekami tuvu lielceļam un Pļaviņām.
“Kalna Avotiņiem” ir ļoti sena vēsture, tos cēlis Ingunas vecvectēvs. Katra nākamā paaudze īpašumu uzlabojusi, un viens no pēdējiem devumiem ēkas labiekārtošanā — ierīkots ūdensvads un kanalizācija. Ingunas māte atzinīgus vārdus teic arī par kaimiņiem, kuriem aug strādīgs puisis. Viņš palīdzot, cik vien spējot un laiks ļaujot, — kad elektrība pazūd, problēma ūdensvadā vai vētra koku nolauž.
