Tieši Jēkabdienā jau piekto reizi Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja sētā “Kalna Ziedos” notika Kalēju diena, veltīta kādreizējam māju saimniekam Jēkabam. Tā pulcēja deviņus kalējus, palīgus un astoņus viņu bērnus.
Katru gadu aizkrauklietis Ants Brimerbergs pulcina Kalēju brālības kalējus no visas Latvijas, kuri, degot spožām ēžu ugunīm, muzeja sētu pieskandina ar skaļiem klaudzieniem.
“Biju pirmajā Kalēju dienā un tagad atgriezos! Priecājos, ka Ants to visu organizē un Kalēju diena kļuvusi par tradīciju. Piecas degošas ēzes! Pirmajā gadā bija labi ja divas ēzes!” saka Rīgas Brīvdabas muzeja kalēju studijas pārstāvis Reinis Pētersons, kurš bija atbraucis kopā ar savu kolēģi Arturu Purviņu.
“Aizkraukles Kalēju dienā esmu pirmo reizi,” stāsta Gatis Pīpkalējs no Salacgrīvas novada, kurš bija ieradies kopā ar četriem bērniem, piektais palika mājās. Viņš ne tikai kala, bet arī pasākumu filmēja, lai pēc tam ievietotu Kalēju brālības interneta vietnē, kā arī kopā ar bērniem piedāvāja monētu presē izveidot savu monētu.
Šogad kalēji piecās ēzēs kopīgiem spēkiem izkala jaunu vides objektu, un tas ir pilskalna ugunskura vietas aprīkojums — katla turētājs, kuru paredzēts iecementēt pilskalnā speciāli tam nolūkotā vietā. “Lai turētāju nenozagtu, vajadzīgi sargi, tādēļ izkalām arī tos,” stāsta kalējs no Dundagas novada Kārlis Zvans. “Vienā staba galā ir simbolisks rūķu tēvs, un, lai viņam nebūt garlaicīgi, tapa arī rūķu mamma, un viņi sargās jauno vides objektu.”
Turētāja konstrukciju izdomāja aizkrauklietis Ants Brimerbergs kopā ar Valēriju Konstantinovu no Līvāniem. Turētāja kāja kopā ar viņu atbrauca no Līvāniem, un Aizkrauklē kopā ar Antu Brimerbergu tā vēl tika pilnveidota. Muzeja sētā tapa detaļas, katram kalējam bija savs uzdevums. Piemēram, Pāvels Teļicins izkala skaistu dekoratīvu elementu — saktu, kas savienota ar turētāju.
“Kā jau katru gadu, tapa sarežģīts darbs, bija grūti, bet izdevās. Domāju, ka tas priecēs vietējos aizkraukliešus un tūristus daudzus gadus,” saka Kārlis Zvans un ikvienam novēl: “Kal karstu!”
Mārtiņš Daksis no Rīgas nav izlaidis nevienu Kalēju dienu Aizkrauklē. “Katra reize bijusi ar kaut ko īpaša, šī reize ir īpaša ar “Iļģu” koncertu. “Kaļot nav nekas grūts un reizē nav jau arī nekas viegls, tas ir mūsu darbs, pie kura esam pieraduši. Tik kuplā skaitā satiekamies reizi gadā. Katram ir savi darba paņēmieni, un kopdarbs ir improvizācijas māksla.”
“Katru reizi te ir lielisks laiks un jauka gaisotne,” atzīst Pāvels Teļicins. “Kolēģi no Rīgas man atrakstīja īsziņu — nu kā jums tur lietū iet? Atbildēju — mums nav lietus! Bet Rīgā bija!”
Pasākuma laikā muzeja pagalmā izskanēja Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas sagatavotās “Saules dziesmas”, P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas vijoļklases audzēkņa Andžeja Andersona un kapelas “Karikste” priekšnesums. Apdrukas darbnīcā ikviens varēja apdrukāt maisiņu vai krekliņu. ◆
