Aizkraukles daudzdzīvokļu mājās joprojām aktuāla ir bezsaimnieka kaķu problēma. Dzīvnieki mitinās pagrabos, piemēslo kāpņutelpas.
Aizkraukles daudzdzīvokļu mājās joprojām aktuāla ir bezsaimnieka kaķu problēma. Dzīvnieki mitinās pagrabos, piemēslo kāpņutelpas. Ir cilvēki, kuri šos kaķus laiku pa laikam baro. Dzelzceļa ielā, iepretim kultūras namam, pat izveidota “kopmītne” šādiem kaķiem.
Bojā siltumizolāciju
“Staburaga” redakcijā iegriezās aizkrauklietis Jānis (vīrieša uzvārds redakcijai zināms — aut.) un pastāstīja, ka mājā Spīdolas ielā 10, kurā viņš dzīvo, klaiņojošo kaķu baru uztur kāda vecāka kundzīte, kura regulāri nes dzīvniekiem barību. Turklāt pati kundze šajā mājā nedzīvo. Kaķi regulāri piemēslo kāpņutelpu, un tajā ir neciešama smaka. Turklāt dienas lielāko daļu viņi pavada, rakņājoties atkritumu konteineros. Lai dzīvnieciņiem nesaltu, kāds “labsirdis” izsitis pagraba lodziņu, pa kuru kaķi iekļūst pagrabā. Jāņa kungs lodziņu salabojis, taču tas izsists atkārtoti. Kaķi plēš apkures cauruļu siltumizolāciju un rada postažu. Labi, ka laiks kļuvis siltāks un siltuma zudumi vairs nav tik lieli.
— Esmu sašutis par pilsētas saimnieku bezatbildību, — uztraucas Jāņa kungs. — Vai tiešām nekādi nav iepējams atrisināt klaiņojošo kaķu problēmu. Kāpēc jāgaida, līdz šo dzīvnieku pārnēsāto slimību dēļ cietīs kāds bērns?
Dzīvoklīši zem bērza
Savukārt aizkraukliete Tamāra pastāstīja pr kaķu “komunaļņiku” Dzelzceļa ielas sākumā, iepretim Aizkraukles pilsētas kultūras namam.
“Staburags” pārliecinājās, ka zem kupla bērza pie iebrauktuves mazdārziņu teritorijā kāds cilvēks no iesaiņojuma kastēm un putuplasta izgatavojis vairāku stāvu kaķu māju ar daudzām “istabiņām”. Netīrība un daudzie ēdienu trauki liecina, ka te mīt vairāki dzīvnieki. Atskanot tik ierastajam “kis, kis, kis”, no vienas šādas “istabiņas” izlīda visai noplucis kaķis, kurš vispirms izstaipījās, bet pēc tam ieinteresēts lūkojās, vai atnācējs atnesis ko ēdamu.
“Spēlē futbolu”
Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs “Staburagu” informēja, ka “kaķu problēma” jārisina namu apsaimniekotājam — uzņēmumam “Lauma — A”.
— Domes pienākums ir uzraudzīt šī uzņēmuma darbu, — saka Zēberga kungs. — Līdz šim uzņēmums nav spējis nodrošināt, lai bezsaimnieka kaķu skaits ievērojami samazinātos. Tāpēc būs jālemj, kā namu apsaimniekotāju piespiest rūpēties par to.
Aizkraukles novada dome noslēgusi līgumu ar dzīvnieku patversmi Jēkabpilī par klaiņojošo suņu nogādāšanu tajā. 6. aprīlī Jēkabpilī nogādāti pirmie pieci bezsaimnieka kucēni.
Aizkraukles namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Lauma A” direktore Ludmila Beināre skaidro, ka apsaimniekošanas naudu, ko maksā iedzīvotāji, klaiņojošo kaķu apkarošanai nedrīkst tērēt — to neparedz šīs naudas izlietošanas noteikumi. Taču Aizkraukles novada dome šī jautājuma risināšanai naudu nepiešķir.
— Būtu jāveido īpaša struktūrvienība, kuras darbinieki šos kaķus ķertu, — saka Ludmila Beināre. — Turklāt jāizlemj, ko ar noķertajiem dzīvniekiem darīt.
Esam runājuši arī ar tiem aizkraukliešiem, kuri klaiņojošos kaķus regulāri baro. Lielākoties tās ir gados vecākas sievietes. Viņas neprotestētu, ja kaķus likvidētu civilizēti. Kamēr to paveikt nav iespējams, viņas turpinās dzīvniekus barot.
Piemērs Kurzemē
Veidojas apburtais loks — Aizkraukles novada dome uzskata, ka bezsaimnieka kaķu problēma jārisina “Laumai A”, savukārt uzņēmuma vadība pārliecināta, ka nauda jāsaņem no novada domes. Klaiņojošie kaķi, dažu aizkraukliešu baroti, tikmēr vairojas uz nebēdu. Vai tiešām divas institūcijas, kurām abām jārūpējas par novada iedzīvotāju drošību un labklājību, gadiem nespēj vienoties par samērā vienkāršu problēmas risinājumu, kā to paveikusi , piemēram, Talsu pilsēta? Tur kaķi gar atkritumu tvertnēm vairs neklīst — ir gan dzīvnieku patversme, gan dienests, kura darbinieki klaiņojošos kaķus ķer.
