Satraukta “Staburagam” piezvanīja kāda lasītāja un pastāstīja, ka kokā pie Aizkraukles vakara vidusskolas vairākas stundas tup kaķis un žēli ņaud. Sieviete zvanījusi ugunsdzēsējiem, taču viņi dzīvnieciņu nocelt atteikušies.
Satraukta “Staburagam” piezvanīja kāda lasītāja un pastāstīja, ka kokā pie Aizkraukles vakara vidusskolas vairākas stundas tup kaķis un žēli ņaud. Sieviete zvanījusi ugunsdzēsējiem, taču viņi dzīvnieciņu nocelt atteikušies.
— Zvanīju glābšanas dienestam pa tālruni 112, bet tur atteica, ka jānoskaidro kaķa īpašnieks, kā arī tas, vai dzīvnieks potēts pret trakumsērgu. Tikai tad braukšot. Vai tas ir pareizi? — neizpratnē jautāja zvanītāja.
Sazinoties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles rajona brigādes komandieri Genādiju Razmislovu, noskaidrojām, ka ugunsdzēsēji regulāri palīdz iedzīvotājiem nocelt kaķus no koka. Taču ne vienmēr izsaukumi ir pamatoti.
— Ņemot vērā, ka šādi izsaukumi ir ļoti bieži, prasām, vai zvanītājs ir dzīvnieka īpašnieks. Nereti gadās, ka zvana nejaušs garāmgājējs un patiesībā kaķi nemaz nevajag glābt, — stāsta Genādijs Razmislovs. — Tā bija arī šoreiz. Mēs aizbraucām, papurinājām koku, kaķis nolēca un aizmuka. Bet par potēm pret trakumsērgu vaicājam, jo bijuši gadījumi, kad kaķis iekož glābējam un cilvēkam pēc tam jāvakcinējas.
Genādijs Razmislovs vēl piebilst, ka glābējus nepamatoti izsauc bieži. Piemēram, cilvēki ziņoja par ledū iesalušiem gulbjiem, bet, kad glābēji ieradās putnus glābt, viņi aizlidoja.
— No krasta raugoties, šķiet, ka putns iesalis ledū, taču patiesībā gulbim nekaitē pat līdz mīnus divdesmit grādiem liels sals. Zvanītājiem ieteiktu vispirms pārliecināties, vai putns ir iesalis, kaut vai metot ar sniega piku, — skaidro ugunsdzēsēju komandieris.