Vairāku pļaviņiešu vārdā “Staburagam” piezvanīja Anitas kundze no Pļaviņām.
— “Staburaga” 4. septembra numurā, publikācijā “Aizliegums nelīdzēs”, Sandra Pumpure raksta par bezsaimnieku kaķu problēmu Pļaviņās. Cīņai pret tiem pašvaldība iesaka nebarot kaķus, jo tad viņi došoties prom. Nesaprotam, kā atbildīgas amatpersonas var domāt tik ciniski un analfabētiski?! Interesanti, uz kurieni tad kaķi dosies? Vienu māju tālāk vai uz citiem medību laukiem? Kosmosā taču viņi neaizlidos, tepat vien būs.
Kāpēc pašvaldība izgāž naidu uz dzīvniekiem? Vai tomēr nevajadzētu vairāk runāt par iedzīvotāju atbildību? No debesīm taču viņi nenokrita. Kādam kļuva par apgrūtinājumu, un tā pamazām radās “bomzīši”. Domāju, adekvāts lēmums bija klaiņojošo kaķu sterilizācija un atpakaļ atvešana. Es un manas draudzenes šos kaķus barojām un barosim. Zinu, ka ir vairāki cilvēki, kuriem mūsu rīcība šķiet nepieņemama, bet padomājiet loģiski: kur palikt nevainīgam dzīvnieciņam? Patiesībā viņi ir mūsu necilvēcības upuri, bet pašvaldībai tas šķiet vieglākais ceļš — aizliegt barot, jo zina: kaķi jau piketos neies un sūdzības nerakstīs. Uz šī fona man ļoti pozitīva šķiet jēkabpiliešu attieksme pret klaiņojošajiem dzīvniekiem — viņi starp daudzdzīvokļu ēkām izvietojuši kaķu mājiņas.
Uzklausīja
Ināra Sudare
