Kaimiņvalsts pilsēta Šauļi Lietuvā ir pateicīga arī vienas dienas apmeklējumam. Muzeju gan tur ir ļoti daudz, un īsā laikā visos nav iespējas iegriezties, bet var izvēlēties dažus. Viens no mūsu apskates objektiem bija kaķu muzejs. Vīlušies nebija ne lielie, ne mazie.
Muzejs ir dzīvojamo māju rajonā un izvietots acīmredzot bijušā bērnudārza ēkā. Pirmajā stāvā ir jauniešu centrs, bet otrajā — tikai kaķi, nu gandrīz tikai kaķi. Muzeja darbiniece sākumā aicināja apskatīt dzīvās dabas stūrīti, kam atvēlēta atsevišķa telpa. Tajā ir neliels terārijs ar čūskām, bruņurupuči, nelieli grauzēji un pat pūces. Mūs, protams, galvenokārt interesēja kaķi, un to šajā ēkā ir daudz un visur.
Internetā atrodamā informācija vēsta, ka muzeja dzimšanas diena ir 1990. gada 17. maijs un to izveidoja Vanda Kavaļauskiene. Viņai šī aizraušanās sākās līdzīgi kā citiem — kāds uzdāvināja vienu kaķi kā suvenīru, tad no ceļojuma atvests vēl kāds, un kolekcija pieauga tā, ka dzīvoklī vairs nepietika vietas. Kad dibināja muzeju, tajā bija ap 3000 kaķu. Tagad to skaits ir tikai vairojies. Minči mīt vairākās telpās plauktos, uz galdiem, logu vitrīnās, grāmatās, kāpņu margu ornamentos, uz krēsliem, apgaismes ierīcēm, kalendāros, gleznās, uz traukiem un pastmarkām. Turklāt tie ir no dažādiem materiāliem un atceļojuši no tik dažādām valstīm.
Kaķi izstaro mājīgumu, un šie dzīvnieki lieliski palīdzot atbrīvoties no stresa. Nevar nepiekrist. Raugoties dažādo kaķu sejās, arī tajās, kas nebūt neizskatījās īpaši mīlīgas, katru gribējās noglaudīt. Ir tādi eksemplāri, kuri stāv vitrīnās aiz stikla, bet daudzus var arī aptaustīt. Turklāt muzeja telpās mīt arī četri dzīvi kaķi, kas labprāt ļaujas glāstiem. Ja arī mājās jums nav sava kaķa, tad muzejs Šauļos ir vieta, kur var tos samīļot no sirds. Vismaz neviens mums šo prieku neliedza.
Der zināt, ka jaunākā paaudze Lietuvā, tāpat kā Latvijā, maz saprot krieviski. Kaķi gan mūs saprata, lai vai kādā valodā runājām!
