Cilvēkam vienmēr ir gribējies ielūkoties nākotnē. Daži iet pie zīlniecēm, bet ne visu viņas var paredzēt. Piemēram, cik liela gaidāma pensija. Taču šādu pakalpojumu piedāvā portālā Latvija.lv. Iedzīvotāji var apskatīt iespējamās pensijas apmēra prognozi. “Labāk nebūtu rēķinājusi!” teica mana paziņa, kuras pensija pat nesniedzas līdz trīsciparu skaitlim, bet līdz tai tikai daži gadi.
Drūmās pensiju prognozes nonākušas arī premjera ausīs. Komentējot situāciju, premjers Valdis Dombrovskis vakar intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” uzsvēra, ka aprēķini ir provizoriski un ka tajos nav parādītas iemaksas otrajā pensiju līmenī. Viņš arī uzskata, ka Labklājības ministrijai vajadzētu precizēt aprēķinus un atklāt aptuvenās summas arī no otrā pensiju līmeņa. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotā informācija, katrs piektais pensiju 2. līmeņa dalībnieks 2012. gadā izmantojis iespēju mainīt pensijas pārvaldītāju vai plānu — to darījuši 18% no
1 194 100 dalībniekiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, iedzīvotāju, kuri maina pensiju 2. līmeņa plānus, skaits samazinās.
Ministru prezidents arī norāda, ka cilvēki, kuri oficiāli saņem minimālo algu, bet pārējo — aploksnē, var apskatīt, kā tas ietekmē provizorisko pensijas aprēķinu. Gribētos gan atgādināt, ka daudzi jau tās aploksnītes nemaz nav redzējuši, viņu alga tikai minimālā arī ir.
Kāda lasītāja stāstīja, ka vairākus gadus “čeko” savu prognozēto pensiju VSAA mājaslapā, un rezultāti ir šādi: pirmais ieskats pat iepriecināja — 640 latu, kas arī atbilda viņas oficiālajiem ienākumiem daudzu gadu garumā (darbs Latvijas IT kompānijā, projektos Rietumu valstīs), bet jau nākamajā gadā prognozētā pensija bija nokritusies par 45 latiem, kaut arī oficiālie ienākumi nebija mainījušies! Vēl pēc gada — atkal kritums par Ls 30! Kad prasīja paskaidrojumus, atbildēja, ka mainoties kaut kāds tur koeficients.
“Uz pensijām Latvijā nav ko cerēt, jāveido savi uzkrājumi, tā ir drošāk” — šāds viedoklis ir vairumam komentētāju, kuru skaits portālā dažu stundu laikā pieauga par vairākiem simtiem.
Protams, ja valstij pietrūks naudas pensiju izmaksai, pensionēšanās vecumu palielinās vēl. Lielu robu pensiju budžetā iecirtis arī milzīgais emigrējušo skaits. Kādreiz populārs bija teiciens, ka vecos ragaviņās uz mežu jāved, bet pēc tagadējām prognozēm uz mežu viņiem būs jādodas kājām. Ja vien varēs paiet.
