“Sestdien bija tik negants laiks, ka jau pēc pirmā masta spriedām: varbūt jāmet miers,” atceras viens no tās dienas medību vadītāja palīgiem Mārtiņš Dreiblathens. Taču vīri izlēmuši, ka pirmajās šīs sezonas kolektīvajās medībās nebūtu īsti labi aiziet no meža pavisam bez medījuma.
Citi zvēri
pazuduši
“Jau pirmajā mastā likās mazliet savādi, ka redzējām tikai aļņu govis, bet gandrīz nekādus citus dzīvniekus, pat briežus nē”, stāsta mednieks. Arī suņi bozušies un izturējušies savādi, ne tā, kā citu reizi. Mednieki ievērojuši, ka barotavas viņu iecirknī bijušas maz apmeklētas. Iesētās auzas dabūjuši nokult, pat mežacūkas tās neesot noēdušas. M. Dreiblathens stāsta, ka “briežu bauris” viņu medību iecirknī bijis ļoti neizteiksmīgs, pēc kā vecie mednieki jau sprieduši, ka tuvumā varētu būt vilki. Pērn dzinēju medībās manīts viens lūsis.
Otro mastu dzinēji jau bija izdzinuši, kad Kristaps, kurš stāvējis pirmajā mednieku līnijā, pamanījis vilku. Tikai vienu mirkli jaunais mednieks apsvēris, vai redz savā priekšā suni vai tiešām vilku. Tad sapratis, ka jāšauj! Ar pirmo šāvienu vilkam trāpīts, bet viņš ieklumzājis nākamā masta biezoknī. Turp sūtīti pieredzes bagātāki mednieki ar suni, viņš drīz vien pelēci atradis. “Nekur aiziet vairs nebūtu varējis, tāpēc saņēma “žēlastības šāvienu”, ” stāsta M. Dreiblathens. Nā-kamajos divos mastos ziemupnieki redzējuši vēl pa aļņu govij, nomedījuši pāris stirnu un pa gabalu manījuši vēl vienu vilku.
“Meklēsim kādu speciālistu, kurš prot vilkus piegaudot, lai pārliecinātos, vai tiešām viņi dzīvo mūsu “objektā”, tad arī varēs rīkot vilku medības ar lenkšanu,” prāto mednieks.
Gatavojas trofeju izstādei
Medību noslēgumā, novērtējot guvumu, vīri sapratuši, ka vilks ir varens un jāparūpējas, lai no tā pagatavotu labu trofeju.
“Spriešana jau bija liela, pat pieredzējušie vīri nevarēja atcerēties, pirms cik gadiem Ziemupē vilks nomedīts,” stāsta mednieks. Šim pelēcim sānos bijusi aptuveni mēnesi veca plēsta brūce, kas visticamāk liecina par cīniņu ar mežakuili. Jau tajā pašā vakarā medījums aizgādāts pie trofeju gatavošanas speciālista, kurš svētdienas vakarā pavēstījis, ka galvaskauss pēc novārīšanas atbilst zelta vērtējumam trofeju izstādē. “Uz aci” viņš tam devis 41,3 punktus — stāsta M. Dreiblathens. Āda nodota izstrādāšanai uzņēmumā “Nākotne”, kura speciālistiem esot laba pieredze šāda veida trofeju sagatavošanā.
Kuņģa saturs un viens zobs ar visu sakni nodots ekspertīzei, lai precīzāk noteiktu vilka vecumu un uzzinātu, ar ko viņš pēdējā laikā barojies.
“Gaidām nākamo medību trofeju izstādi, kad varēs saņemt oficiālu novērtējumu Kristapa trofejai,” spriež M. Dreiblathens.
Visvairāk pelēču
Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas apkopotā informācija liecina, ka kopš vilku medību sezonas sākuma 15. jūlijā Latvijā jau nomedīti 64 vilki — informē Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. “Kopš dzinēju medību sākuma šie skaitļi mainās katru nedēļu, tādēļ atļautais limits — 150 vilku sezonā — varētu būt izpildīts jau līdz janvārim,” spriež speciālists. Patlaban esot nomedīts par četriem vilkiem vairāk nekā pērn šajā laikā.
“Tradicionāli visvairāk pelēču ir Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, Lubāna apkārtnē, Sēlijā, un nekad bez vilkiem nav bijusi Kurzeme,” stāsta J. Ozoliņš.
“Kad nomedīto vilku skaits tuvosies noteiktajam limitam, analizēsim, vai nepieciešams piešķirt papildu limitu vai nē,” saka
J. Ozoliņš. Šīgada pirmajā pusē limits tika pārskatīts, līdz 31. martam nomedīja 200 vilku.
Latvijā vilku medības aizliegtas Ķemeru nacionālajā parkā, bet kaimiņvalstī Lietuvā viņu medīšana esot ļoti ierobežota. Tādēļ J. Ozoliņš pieļauj, ka tur vilku populācija ir būtiski palielinājusies un nu tie siro arī Latvijas pusē. Viņš aicina lauku iedzīvotājus, īpaši mežu masīvu tuvumā, neatstāt pa nakti laukā mājlopus, īpaši teļus un aitas.
Lietuvā Apvienotās nevalstiskās vilku aizsardzības padomes aktīvisti 2007. gadā dibinājuši aso-ciāciju “Baltijas vilks”. Organizācijas mērķis ir sargāt Lietuvas un visas Baltijas vilkus, kā arī citas apdraudētas sugas.
Tā panākusi, ka Lietuvā gada laikā drīkst nomedīt ne vairāk kā 30 vilku. Medību sezona ilgst no 1. augusta līdz 31. martam. Sīkāk par organizācijas aktivitātēm var uzzināt interneta mājaslapā www.vilkai.lt.
Saudzējošs režīms vilkiem esot arī Igaunijā.
