Nesen redakcijā sašutuši vērsās Linda un Vilnis Miezāni no Kokneses pagasta “Alpiem”.
Nesen redakcijā sašutuši vērsās Linda un Vilnis Miezāni no Kokneses pagasta “Alpiem”. Kokneses pagasta padomes administratīvā komisija viņiem piemērojusi 5 latu naudassodu par to, ka “Alpu” teļi izbradājuši kaimiņienes Silvijas Goldštremas dārzu.
Naudassodu nemaksās
Tas noticis, kad saimnieku nebijis mājās, un vainīgie neesot viņu teļi. Lai sodītu, vispirms vajadzējis noskaidrot, kam tad lopi īsti pieder.
— Kāpēc uzreiz jāsoda? Man tie pieci lati nav milzīga summa, bet es netaisos maksāt principa pēc. Kad Silvija Goldštrema savulaik, ķerrā vilkdama malku no meža, manā āboliņa laukā iestaigāja gandrīz vai ceļu, es neprasīju, lai viņai piemēro naudassodu. Uzrakstīja tikai aktu.
Mūsu teļi todien, kad kaimiņiene izsauca komisiju, ganījās tālu no viņas zemes robežas. Aploks bija ciet, tā ka dārzu izbradāt varēja arī citam kaimiņam piederoši lopi. Esmu ļoti neapmierināts ar šādu nekompetentu administratīvās komisijas lēmumu, — teica Vilnis Miezāns.
Kokneses pagasta padomes administratīvās komisijas aktu parakstījis komisijas priekšsēdētājs Valdis Zvaigzne un sekretārs Artūrs Kokins.
Strīdiem nav gala
Sazinājos ar Artūru Kokinu, kurš par šādu Miezāna kunga apgalvojumu kļuva pavisam pikts:
— Administratīvā komisija likumus zina, un pēc likuma mēs arī vadāmies. Notikuma vietā ieradāmies dienā, kad kaimiņa teļi Silvijas Goldštremas avenājos tikko bija taciņu iestaigājuši un tos izlauzījuši. Nevienam citam kaimiņam teļu tuvumā nebija, bet uz Miezānu zemes robežas žogam bija izgāzts miets, un teļi tā arī bija iekļuvuši kaimiņienes daļā.
Apbrīnojamas ir šīs kaimiņattiecības, jo mums, Kokneses pagasta padomes administratīvajai komisijai, uz “Urgu” mājām, kur dzīvo ne tikai Miezāni un Silvijas kundze, bet vēl vairākas ģimenes, jādodas vai katru nedēļu. Nesaskaņu iemesli ir visdažādākie, jo arī citi kaimiņi nav apmierināti ar Miezāniem. Nesen Miezāns apgalvoja, ka Silvijas kundzes runcis apēd viņa cāļus. Apvainojumiem nav gala, viņš cilvēkus rupji apsaukā, un mēs to vien darām, kā braucam uz “Urgām” un rakstām protokolus. Ja Miezāns ar mūsu lēmumu nav apmierināts, lai sūdz tiesā, — saka Kokina kungs.
Runcis noķer svešu peli
Silvija Goldštrema atzīst, ka viņa Miezāniem esot kā dadzis acī.
— Miezāni “Urgās” dzīvo samērā nesen. Man ir tā nelaime būt viņu kaimiņienei, bet neko nevar darīt, jo es šajās mājās esmu dzimusi un tagad tās atguvu. Esmu pensionāre, bet man līdzekļu pietiek, lai savu īpašumu atjaunotu. Tas, iespējams, Miezāniem nepatīk. Malku pāri kaimiņa zemei man nācās vest tāpēc, ka mans mežs ir viņa lauka malā, bet braukt apkārt vajadzētu piecus kilometrus, — saka Silvijas kundze.
— Man lopu nav, un šovasar, kad ganības izdega, Miezānu lopi, staigādami savvaļā, meklēja zāli. Ja lopus nepieskata, viņi arī iet, kur acis rāda. Dzīvnieki jau nav vainīgi, ja par viņiem nerūpējas. Miezāns manu runci uzskata par lielu plēsoņu, jo apgalvo pat, ka viņš iekodis teliņam, kā arī viņa teritorijā noķēris peli. Iedomājieties — kāds “grēks” manam melnajam, pusgadu vecajam runcim, kurš ēd tikai speciālo kaķu barību un kaimiņienes atnesto svaigo krējumu!
Dzimšanas dienā “pasniedz” mēslus
Ar pārējiem kaimiņiem — Liniņiem, Slaviešiem, Dubrovu — man ir vislabākās attiecības, bet Miezāni ir neapmierināti ar visiem. Jūnija vidū — manā dzimšanas dienā, kad ar ciemiņiem sēdējām pagalmā, Miezāns pie žoga, kas atdala manu un viņa īpašumu, izgāza mēslus… Tās ir tikai dažas epizodes, kuras raksturo mūsu attiecības.
Es nevēlos nolaisties līdz Miezānu līmenim, tāpēc, ja kas notiek, vēršos administratīvajā komisijā. Pagastā manas problēmas nevienam citam neinteresē, esmu taču tikai pensionāre. Tā līdz šim nav aprēķināts zaudējums, ko Miezānu lopi man nodarījuši, bet es par to neļaunojos. Man žēl tādu cilvēku, kuru sirdī pret citiem ir tik liels ļaunums, jo sabiedrībā tādus neciena.
* * *
Kamēr tapa šis raksts, Silvijas kundzes dārzu kādā agrā rītā atkal “apciemoja” vairākas govis un apēda kāpostus. Administratīvā komisija šoreiz ieteikusi kādu govi noķert un piesiet, citādi atkal nevarēšot pierādīt, kam tā pieder.
Tā notiek Kokneses pagasta vairāku māju kopā “Urgās”. Skumji, ka viens otram traucē ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki. Kur palicis lauku māju kaimiņu labais satikšanas likums — talkās kopā lielos darbus padarīt, bet, nokaujot, kaimiņam pirmajam aiznest “cūku bēru” kāpostus? Nemaz jau nerunājot par palīdzēšanu dzīves skumjajos brīžos.
Strīdmaņiem nebūtu par ļaunu atcerēties — nedari otram to, ko nevēlies, lai dara pašam.
