Šonedēļ apritēs 31 gads, kopš 1989. gada 23. augustā trīs Baltijas valstu iedzīvotāji, sadodoties rokās, izveidoja dzīvo ķēdi, vēlāk sauktu par Baltijas ceļu. Ja šāda akcija notiktu šogad, iespējams, visticamāk mums pievienotos ceturtā valsts — Baltkrievija. Notikumi pagājušajā un šīs nedēļas sākumā liecina, ka arī šajā valstī nobriedusi situācija, kad tauta vēlas pārmaiņas, atbrīvoties no 26 gadus valdošā Aleksandra Lukašenko, un liela daļa ir aizvainota par tās viedokļa neuzklausīšanu. Neesot ņemti vērā vēlēšanu rezultāti. Kā notika vēlēšanas, mēs tik drīz neuzzināsim, bet tikmēr baltkrievi nedomā nolaist rokas un padoties. Tautas niknumu līdz šim centās apslāpēt ar prezidentam pakļautajiem spēkiem, bet šodien ziņu slejās parādījās jaunākā informācija, un manī tā vieš bažas. Arī attiecībā uz Latvijas politisko stabilitāti nākotnē. Pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Conflict Intelligence Team” konstatējusi, ka Baltkrievijas robežas virzienā dodas nemarķētas Krievijas Nacionālās gvardes kravas automašīnas. Nemarķētas bija arī mašīnas, kareivju formas tērpi, saukti par “zaļajiem cilvēciņiem”, kad pirms sešiem gadiem notika Krievijas iebrukums Ukrainā, kā rezultātā okupēja Krimas pussalu un vēlāk Krievijas kontrolē pārgāja daļa Ukrainas austrumu teritorijas — Doņeckas un Luhanskas apgabali. Arī toreiz pasauli pāršalca sašutuma elsas — kā tas var notikt 21. gadsimtā?! Vēsture ir lieciniece tam, ka Krievija, jo īpaši tās prezidenta Putina vadībā (amatā 21 gadu), izmantos jebkuru kaimiņos esošu valstu iekšējo konfliktu savā labā. Nacionālās gvardes automašīnu kolona ir kārtējais apstiprinājums šim faktam. Ja Ukraina mums, Latvijā dzīvojošajiem, šķiet tālu, tad Baltkrievijas robeža ir tepat blakus un 173 kilometru garumā saskaras ar Latvijas robežu. Varbūt tāpēc šodien ziņās nonācis aizsardzības ministra Arta Pabrika paziņojums — mierinājums: Latvijai patlaban nav tiešu militāru draudu. Paziņojumā arī teikts, ka Latvija jau pēdējos gados savus sabiedrotos Eiropas Savienībā un NATO brīdinājusi par Baltkrieviju kā vienu no vājajiem punktiem tūlīt aiz Ukrainas. Tas man liek domāt, ka aizdomas par pašreizējās mierīgās situācijas maiņu Latvijā nav izslēgtas. Šad tad esmu domājis par tādu X stundu. Vai pēc tās pasaules valstu līderi kārtējo reizi līdzjūtīgi nopūstos un “izteiktu nosodījumu” agresoram? Lai arī daudziem Latvijā baltkrievu problēmas nav aktuālas, attieksme uz pretējo mainītos, kad kaimiņu valsts līdzīgi kā Krima vienā dienā kļūtu par Krievijas sastāvdaļu. Uz to norādījis arī aizsardzības ministrs: Latvijas prioritāte ir, lai kaimiņos atrastos demokrātiskas un neatkarīgas valstis. Ja Baltkrievija kādu iemeslu pēc zaudē savu neatkarību, tad automātiski tas vājina spēka līdzsvaru. ◆
